Vājākā Rīgas “Dinamo” sezona ne tikai komandas 13 gadu pastāvēšanā, bet sliktākā KHL vēsturē vispār 4
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) 13. sezona Latvijas klubu hokeja flagmanim Rīgas “Dinamo” izvērtās kā jau velna ducī – vājākā sezona ne tikai komandas 13 gadu pastāvēšanā, bet sliktākā KHL vēsturē vispār. Vispirms par dažiem antirekordiem, tālāk par iemesliem.
Rīdzinieki pamatlaikā izcīnīja vien piecas uzvaras, kas ir par vienu mazāk, nekā savulaik iespēja toreiz kaušļu pārpilnā Čehovas “Vitjaz”. Ņemot vērā uzvaras papildlaikos un “bullīšos”, sanāca deviņi panākumi, kas ir par vienu vairāk, nekā pirms astoņiem gadiem Jekaterinburgas “Avtomobilist” vienībai.
Rīdzinieki tika pie 28 punktiem, bet te rēķināšana sarežģītāka, jo vien pēdējās trīs sezonas KHL atgriezusies pie sistēmas, kāda ir NHL, – par uzvaru pienākas vien divi punkti, nevis trīs par panākumu pamatlaikā, kas bija pirmajos desmit KHL gados. Divpunktu sistēmā “Dinamo” atkārtojusi “Avtomobilist” iespēto 2012./2013. gada sezonā, bet togad katra komanda aizvadīja pa 52 spēlēm, ne 60 kā šosezon. Lai nu paliek antirekordi, jo skaidrs, ka akas dibens ir sasniegts. Ko tālāk?
Nestandarta gads
Objektīvi vērtējot, ir divi galvenie iemesli šādam gala rezultātam. Pirmkārt, līdz pēdējam novilcināts komandas veidošanas process, tostarp treneru nolīgšana. Pēteris Skudra vien pusotru mēnesi pirms sezonas sākuma tika apstiprināts par galveno treneri un tikai pēc tam sākās sastāva komplektēšana. Leģionāri ieradās kā nu kurais, cits agrāk, cits vēlāk, katrs savā kondīcijā.
Kopējā gatavošanās tam sastāvam, ko uz papīra bija uzlicis Skudra, nenotika vispār. Tas viss bija krietni novēloti, jo laikā, kad Rīgas “Dinamo” uz papīra vāca sastāvu, citās KHL komandās spēlētāji jau slimoja ar Covid-19. Tas bija nākamais trieciens sezonas laikā – rīdzinieki divas reizes devās karantīnā, saņēma arī tehniskos zaudējumus, jo nebija kam spēlēt. Slimnīcas ēdienu izbaudīja ne tikai vairāki hokejisti, bet arī daļa treneru.
Tas gan bija sezonas pirmajā pusē, bet tālāk nekāds liels progress rezultātu ziņā nenotika. Komanda spēlēja kā pa viļņiem, labā spēlē zaudējums ar vieniem vārtiem, tad vairākas smagas neveiksmes, atkal laba spēle, bet zaudējums. Šosezon vien reizi bija divas uzvaras pēc kārtas.
“Šis gads viennozīmīgi bija galīgi nestandarta – vēl jo vairāk mums. Sešas sezonas pirms tam esmu bijis galvenais treneris šajā līgā, kopsummā deviņas. Tu saproti vienu lietu – šajā līgā bez pareizas sagatavošanās un, protams, bez kādiem pareiziem kadriem cerēt uz kaut ko nopietnu pret jebkuru komandu un arī kopumā ir diezgan naivi,” pēc sezonas pēdējās spēles teica Skudra.
“Optimists jau teiktu, ka vienmēr var būt sliktāk, bet piekrītu jums, ka sliktāk vairs nevar būt,” “Latvijas Avīzei” saka Rīgas “Dinamo” padomes vadītājs Juris Savickis. Viņš atzīst, ka gatavošanās šai sezonai bija liels klupšanas akmens.
“Mums kā kluba vadībai ir jāizdara secinājumi un jāpieņem mēri, lai situācija nākamajā sezonā uzlabotos. Kādus es redzu iemeslus, ka šī sezona bija izgāšanās? Tas ir apstākļu kopums. Nesanāca gatavošanās sezonai, sekoja Covid-19 problēmas. Tas viss bija kopā.
Nebijām gatavi šīs sezonas izaicinājumiem tieši saistībā ar koronavīrusu, jo to pārdzīvojām grūtāk nekā citas KHL komandas. Kad to izjutām uz savas ādas, tad mums sākās pamatīgs karuselis. Mēģinājām kaut ko darīt, bet sanāca kā vienmēr. Sezona ir pilnīgi negatīva, tas ir skaidrs. Meklēt vainīgos jau ir otršķirīgs darbs, bet situāciju vērtēsim un tagad lielākoties jau zinām, kas jādara citādi, lai tas neatkārtotos,” turpina Savickis.
Vai Skudra paliks?
Jau šonedēļ nāks kopā “Dinamo” padome, valde un pieņems lēmumus par treneriem, hokejistiem. “Kā vērtēju Skudras darbu? Paskatieties uz turnīra tabulu! Tur viss redzams. Skudram bija līgums uz šo sezonu, vai viņš paliks, to lems padome un valde. Mans viedoklis?
Negribu to izteikt, līdz neesmu aprunājies ar citiem valdes un padomes locekļiem,” Savickis kārtis neatklāj, bet piebilst, ka arī komandas vadībai ir jāizdara secinājumi. “Darīsim visu, lai nauda būtu pēc iespējas ātrāk, lai lēmumi tiktu pieņemti ātrāk un komandai būtu normāls treniņprocess ar sekojošām pārbaudes spēlēm.
Tas mums dažādu iemeslu dēļ neizdevās šajā sezonā.” Viņš piebilst, ka finansējumu no Krievijas sadarbības partneriem vieglāk nebūs iegūt. Ir jaunas sankcijas no Eiropas Savienības (ES) puses. “Tā ir, kamēr ASV, ES un Krievijas attiecības nav tās labākās, visvairāk cieš jau tie nabadzīgākie, kā mēs.
Joprojām esmu KHL padomē, bet tur nav izskanējis, ka viņi gribētu no mums atteikties. KHL ir pieredzējusi līga, un to pierādīja šosezon, pārvarot Covid-19 izaicinājumu. Visā pasaulē ir bijis grūti, bet KHL pierādīja, ka ir dzīvotspējīga un tika galā. Es domāju, ka mēs arī turpmāk būsim šīs līgas sastāvdaļa, par to nešaubos, Rīgas “Dinamo” būs arī nākamā un citas sezonas. Es par to esmu pārliecināts,” Savickis ir optimists.
Par nākamās sezonas sastāvu nav nekādas skaidrības, jo lielākajai daļai spēlētāju līgumi kā jau katru gadu beigsies 30. aprīlī. “Mēs apmēram zinām, ko gribētu redzēt nākamajā komandā. Latvijas hokejistiem liels atskaites punkts būs pasaules čempionāts Rīgā. Vērosim un vērtēsim,” piebilst Savickis.
Meklējot pozitīvo
Šajā šausmīgajā sezonā ir arī kāds pluss, jo Rīgas “Dinamo” rindās KHL čempionātā debitēja 12 Latvijas hokejisti. Lielākā daļa no viņiem tad, kad pamatspēki bija Covid-19 karantīnā. Tas gan nenozīmē, ka šiem puišiem nu ir noklāts sarkans paklājs, lai turpinātu karjeru profesionālajā hokejā, bet daži pierādīja, ka tur var aizķerties. No statistikas viedokļa trekns pluss arī Mikam Indrašim, kurš lēni sāka, bet tad iejūdza kamanas un ar 39 (16+23) punktiem bija pārliecinoši rezultatīvākais vīrs komandā.
Pa plecu var uzklapēt arī Mārtiņam Dzierkalam, kuram 24 (10+14) punkti. Tālāk seko Lauris Dārziņš ar 23 un Deniss Paršins ar 22 punktiem. Vadošajam četriniekam gan drausmīgs +/- lietderības rādītājs – no -13 Indrašim, beidzot ar -25 Paršinam. Komandai labu “oglīti” iedeva brāļi Bukarti, Rihardam ar 11 precīziem metieniem kļūstot par trešo labāko snaiperi. Roberts komandai gan pievienojās vien decembrī. “Noteikti varu izcelt Mārtiņu Dzierkalu. Mēs viņam uzticējāmies, jo redzējām, ka Mārtiņš var spēlēt ar ripu.
Jā, viņam noteikti arī jāiemācās spēlēt bez ripas, taču viņa pašatdeve un meistarība bija labā līmenī. Uzskatu, ka viņš noteikti ir spēris soli uz priekšu savā karjerā. Žēl, ka Rihards Bukarts komandai pievienojās vēlu. Brāļi Bukarti šajā līgā var ne tikai spēlēt komandas uzvarai, bet arī darīt to spilgti,” uzskata Skudra, kurš izcēla arī gados jaunākos Jāni Švanenbergu, Ernestu Ošenieku, Danielu Bērziņu, Miku Tumānovu, kā arī Ņikitu Mateiko.
“Te ir hokejisti, kuri progresē un rāda diezgan cienījamu līmeni, taču vēlreiz uzsvēršu – hokejs sastāv ne tikai no spēles ar ripu, bet arī bez tās. Šajā aspektā visiem “Dinamo” hokejistiem ir jākļūst labākiem,” pēc sezonas pēdējās spēles sacīja Skudra. Lielākais mīnuss, vērtējot statistiku, bija vārtsargu līnija. Tur Skudra netrāpīja pilnīgi noteikti. Vārtos stājās astoņi dažādi ripu ķērāji. Noņemot divus jaunos (Vītolu un Brūveri), beigās pozitīvas emocijas raisīja tikai Jānis Voris. Četri vīri no Krievijas (Proskurjakovs, Naļimovs, Gaļimovs, Lazušins) un viens amerikānis (Makintairs) bija liela vilšanās.
Bez pilnvērtīgas sagatavošanās kuģi vadīt ir grūti
Ģirts Ankipāns, bijušais Rīgas “Dinamo” galvenais treneris: “Ja vērtējam statistiku un skaitļus, tad šī ir katastrofāla sezona, bet tur ir vesels iemeslu komplekss, kāpēc tā notika. Bez šaubām, sagatavošanās posms tika izlaists, un es no savas pieredzes zinu, kā tas ir. Lai dabūtu kaut vai vidējo meistarības līmeni, ir jābūt ļoti nostādītai spēlei un fiziski sagatavotiem hokejistiem. Ja tā nav, tad nav rezultāta, jo atklātā hokejā mēs neko daudz ilgtermiņā uzvarēt nevaram. To arī parādīja šī sezona.
Jābūt sabalansētai spēlei aizsardzībā, uzbrukumā, vidējā zonā, speciālajām brigādēm jāstrādā labā līmenī. Ja tas viss darbojas, tikai tā varam cerēt uz izslēgšanas spēlēm, vai tām būt tuvu. Man grūti teikt, kā komandu iespaidoja Covid-19. Arī citas komandas slimoja, līdz ar to šis nebūs tas lielākais iemesls. No otras puses, krievu komandām ir daudz lielāks sastāva dziļums nekā “Dinamo”.
To izjutu arī iepriekšējā sezonā, kad izkrita divi vārtsargi un četri aizsargi. Vietā nebija ko likt, un tas ir kritiens bedrē. Bet, jā, galvenais iemesls ir sagatavošanās posms. Pēc tam kad kuģis jau ir aizgājis, ir grūti atrast dziļākus ūdeņus. “Dinamo” treniņu darbam īsti nevajadzētu apstāties, ar jaunajiem tagad līdz aprīļa beigām jāstrādā, tad vasarā, bet komandas sastāvam būtu jābūt skaidram 50 dienas pirms sezonas sākuma, kad KHL klubi var sākt trenēties.
Jāatceras, ka Rīgas “Dinamo” sastāva veidošanā nekad nebūs pirmais tirgus spēlētājs, līdz ar to sastāva veidošana jāsāk laikus, jo bieži vien notiek tā, ka noskatīts spēlētājs tiek nocelts no deguna priekšas. Vari ieguldīt lielu darbu skautingā, bet beigās to noskatīto spēlētāju arī neiegūsti. Tas ir tirgus ar saviem noteikumiem.”
