Vajag vai nevajag balsināt koku stumbrus? To var darīt arī ziemā 4
Vairākos dārzos redzami nobalsināti augļukoku stumbri. Vieni saka, ka balsināšana nepieciešama, citi – ka nevajag. Kāpēc tun kad as jādara? Jautā Elmārs Liepājā.
Koku stumbru balsināšana/kaļķošana nepieciešama augu aizsardzībai pret saules apdegumiem, lai aizsargātu no temperatūras svārstībām, atstarojot sauli.
Balsināšanas šķidruma sastāvā pievienotais vara sulfāts profilaktiski pasargā arī no sēnīšslimību izplatības, mazina sūnas un ķērpju veidošanos uz mizas.
Ko stumbriem nodara pavasara saule
Saules apdegumi parasti veidojas februārī un martā, kad saule sāk spoži spīdēt. Siltuma ietekmē koku stumbri uzsilst un piebriest, bet naktīs, kad temperatūra pazeminās, tie strauji atdziest. Koka miza atdziest un saraujas ātrāk nekā stumbrs. Tā var veidoties mizas plīsumi, bet miza kokam, līdzīgi kā mums āda, ir aizsargslānis, kura bojājumu dēļ neaizsargātajā vietā uz stumbra veidojas labvēlīga vide dažādu slimību un kaitēkļu attīstībai. Bīstamas ir par 10 cm garākas plaisas.
Ziemas saules nedarbus uz stumbriem visbiežāk pamanām vasaras otrajā pusē, kad jau par vēlu novērst postījumus. Plaisas parasti veidojas stumbra dienvidu un dienvidrietumu pusē, kuras visvairāk pakļautas saulei. Visbiežāk no saules apdegumiem cieš ķirši, plūmes un jaunas ābelītes, taču arī dekoratīvo kokaugu sugas ar plānu, vēl nenobriedušu mizu saulē var tikt bojātas, piemēram, kļavas, kastaņas. Īpaši sargājami līdz 5 gadus veci augi.
Kā pasargāt?
Koku stumbrus parasti apstrādā vēlu rudenī vai ziemā, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu, vislabāk kādā saulainā pēcpusdienā. Koku mizai vajadzētu būt iespējami sausai. Pirms kaļķošanas koku stumbrus ar suku saudzīgi attīra no sūnām, ķērpjiem un atlupušas mizas gabaliņiem. Tas jādara saudzīgi, lai netraumētu mizu. Pēc attīrīšanas brūces, ja tādas ir, apstrādā ar brūču ziedi.
Pēc tam ar platu otu kaļķošanas masu klāj uz stumbriem. Šķidrumam nevajadzētu notecēt, nepieciešamības gadījumā var klāt vairākās kārtās, ļaujot iepriekšējai nožūt. Apstrādā visu koka stumbru no zemes līdz vainagam vismaz 1,5 m augstumā. Lielākiem kokiem pie vainaga pamatnes var apstrādāt arī zemākos skeletzarus.
Rudens apstrāde jāatjauno
Ja stumbri apstrādāti rudenī, tuvojoties kritiskajam periodam – februārim, vajadzētu pārliecināties, vai nokrišņu periodā tas nav noskalojies un vai nav jāatjauno kaļķu kārtiņa.
Ja vajag, var kaļķot arī ziemā, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu. Vēlākais laiks šim darbam – februāra vidus.
Der arī stumbru notīšana!
Koku aizsardzībai no saules var izmantot arī citu paņēmienu – notīt stumbru. Tam var izmantot agrotekstilu, avīzes vairākās kārtās, kartonu, egļu zarus. Pēdējie būs noderīgi arī aizsardzībai pret meža dzīvnieku postījumiem. Maija sākumā pakojums jānoņem.
Kaļķošanas šķidruma pagatavošanas veidi:
Kaļķošanai visērtāk izmantot veikalā nopērkamus jau gatavus maisījumus, kuru sastāvā ir vara vitriols. Tas īpaši ērti, ja apstrādājamo koku skaits neliels. Taču maisījumu var pagatavot arī pats.
Ir vairākas šā šķidruma receptes. Dažām gan sastāvdaļas grūti pieejamas pilsētas dārzu īpašniekiem, piemēram, svaigi kūtsmēsli vai sūkalas.
Ja kaļķošanai izmanto vara vitriolu, svarīgi ievērot, ka šķidrumu ar vara vitriolu pievieno kaļķu pienam, nevis otrādi!
1. variants
10 l darba šķidruma pagatavošanai ņem 2–3 kg kaļķu, 300 g vara vitriola. Kā saistvielu izmanto zaļās ziepes vai PVA līmi.
2. variants
4–6 kg kaļķu izšķīdina 6 l ūdens un rūpīgi samaisa. 600 g vara sulfāta izšķīdina 1 l silta (40–50 °C) ūdens un tad atšķaida ar 14 l ūdens.
Lielāko daudzumu izšķīdinātā vara vitriola ļoti uzmanīgi lēnām lej kaļķu pienā (ne otrādi!). Lejot šķidrums pastāvīgi jāmaisa.
3. variants
10 l darba šķidruma pagatavošanai ņem 1–2 kg nedzēstu kaļķu, 200–300 g vara vitriola, kā saistvielu pievieno piena sūkalas.
4. variants
1 daļa kaļķu, 1 daļa mālu, 1 daļa svaigu govs mēslu. Šajā receptē nav vara vitriola, bet tas ir bioloģiski aktīvs kaļķošanas materiāls, kas labi pieķeras un ilgi turas.
