Kā pasargāt ūdensvadu no aizsalšanas? Vajag tikai rakt! 2
Kā labāk aizsargāt ūdensvadu no aizsalšanas mazapkurinātās telpās? Vai var pasargāt arī zemē ieraktu ūdensvadu? Izidors Ancāns Līvānu novadā
Iespējams ir viss, jautājums tikai – cik izmaksā katrs variants un tad – kuru izvēlēties?
SIA “PKB plus” sertificēts būvinženieris Jānis Vēveris sāk no paša sākuma:
– Ja ūdensvads ir ierakts 1,7–1,8 metru dziļumā, kā to paredz būvnormatīvi, mūsu klimatiskajos apstākļos tas nevar aizsalt, un tad nav arī jāaizsargā – neatkarīgi no grunts sastāva vai caurules materiāla (metāls vai plastmasa). Visos pārējos gadījumos var gadīties problēmas, kuras, protams, iespējams risināt, taču sarežģītāk un dārgāk.
Ja ūdensvads ierīkots jau esošā mājā, parasti riskantās vietas ir divas – pie akas un pie ēkas, jo diezin vai caurule tur iegremdēta gan divu grodu dziļumā, gan krietni zem mājas pamatiem. Tas nozīmē, ka tad šie posmi jāsiltina, un teorētiski vajadzīgi kaut vai aptuveni aprēķini, ko un kā iestrādāt. Praksē gan parasti pēc izjūtas izmanto, piemēram, speciālas putupolistirola vai minerālvates čaulas, kas būvmateriālu veikalos populārāko diametru caurulēm pieejamas dažādos biezumos. Tiesa, ūdens sistēmā tāpēc jau siltāks nekļūst: ja ilgāk neplūst, vienalga var aizsalt, tomēr aukstums tik ātri vairs netiek klāt. Ar minerālvati vēlams nosiltināt arī aku, īpaši tās vāku, kur lielākoties veidojas aukstuma tilts. Protams, putuplasts izmaksā lētāk, taču šīs plātnes grodiem grūtāk apliekt.
Izolēt caurules vērts arī neapkurinātās telpās, kaut gan vienkāršāk tur novietot kādu sildītāju, kas gaisa temperatūru uztur nelielos plusos. Ar seklas trases siltināšanu laikam nevajadzētu aizrauties. Zemes mitrums par labu šīm čaulām nenāk, par gruntsūdeni vispār nerunājot, tad ārpusē izolācijai nepieciešama vēl viena izolācija. Vienkāršāk ierakt dziļāk…
Jānis Vēveris aizsalstošajās vietās tomēr iesaka izmantot modernās tehnoloģijas – tā sauktos konstantas pretestības sildkabeļus, kuri, aptīti ap ūdensvada cauruli, neļauj tai aizsalt. Pārdod komplektos, pievieno pie elektrības, strāvas patēriņš, iespējams, ne lielāks kā cirkulācijas sūknim, kas saltā naktī bez vajadzības apgādā mazliet atvērto ūdens krānu…
Kritiski aplūkojot nedaudzos variantus, starp kuriem pastāv arī iespēja ziemā sūkni vispār neizmantot (izlaižot ūdeni!), visai saprātīga šķiet otra galējība – ierīkot atbilstošā dziļumā jaunu ūdensvadu, tā saknē novēršot sala risku. Polimēru caurules pārdod ruļļos, metrā maksā 1–2 eiro, optimālais ārējais diametrs – 32 mm (tievākas ātrāk aizsalst!), pievienošanai nepieciešamie elementi arī nav dārgi, specifiskas montāžas prasmes nav obligātas. Ja ceļā nav bruģētas taciņas vai iekoptas puķu dobes, saimniekam atliek vien rakt…
