“Traks sapnis” vai “fantastiska iecere”? “Rail Baltica” zemūdens tunelis būtu garākais pasaulē 19
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Igaunija un Somija lolo ieceri par “Rail Baltica” maršruta pagarināšanu, izrokot vairāk nekā 100 km garu tuneli zem Baltijas jūras, lai Tallinu savienotu ar Helsinkiem.
Tas būtu pasaulē garākais zemūdens tunelis, divreiz garāks par tuneli zem Lamanša, bet daudziem ir šaubas, vai šis projekts būs ekonomiski pamatots.
Helsinku mērs Jans Vapāvuori reiz izteicās, ka tuneļa izrakšana starp Somijas un Igaunijas galvaspilsētām ir kā “traks sapnis”, bet laika gaitā viņš nonācis pie secinājuma, ka šis projekts kļuvis arvien reālāks un tagad ir vienkārši “sapnis”.
Aprīļa beigās Somija un Igaunija spēra soli tuvāk sapņa īstenošanai, parakstot starpvaldību memorandu, kas paredz izvērtēt dažādus ar tuneļa būvēšanu saistītus jautājumus.
Tuneļa būvēšanas izmaksas tiek lēstas uz 15 līdz 20 miljardiem eiro. Paredzams, ka tunelis būs 103 kilometrus garš, tas savienos Tallinas un Helsinku lidostas.
Satiksme starp abu valstu galvaspilsētām pašlaik pārsvarā tiek nodrošināta ar prāmjiem: gada laikā (pirms Covid-19 pandēmijas) šajā maršrutā bija ap deviņi miljoni pasažieru, no kuriem 97% brauca ar prāmi un tikai 3% izmantoja lidmašīnu vai helikopteru pakalpojumus.
Savienos ar “Rail Baltica”
Brauciens ar prāmi starp Tallinu un Helsinkiem ilgst aptuveni divas stundas, bet ar vilcienu pa zemjūras tuneli šo ceļu būtu iespējams mērot krietni ātrāk.
Projekts paredz, ka vilciens varēs sasniegt ātrumu līdz 200 km/h un ceļā nāksies pavadīt tikai 30 minūtes. Paredzams, ka katru stundu būs divi reisi, kopējais reisu skaits varētu būt ap 40 dienā.
Somijas un Igaunijas amatpersonas izteikušās, ka šo tuneli vajadzētu savienot ar “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, kas jau tiek būvēta un nākotnē nodrošinās dzelzceļa satiksmi starp Baltijas valstīm un Poliju, tālāk arī Vāciju un pārējo Eiropu.
“Mums jāpanāk, ka “Rail Baltica” galapunkts ir Helsinki, nevis Tallina,” uzskata Igaunijas ekonomikas ministrs Tāvi Āss.
Pēc viņa domām, tunelis nodrošinātu Tallinas un Helsinku saplūšanu ekonomiski spēcīgā metropolē un veicinātu ne tikai pasažieru, bet arī kravu kustību starp abām valstīm.
Somijas amatpersonas spriež, ka šis projekts ir svarīgs ne tikai Somijai un Igaunijai, bet arī visai Eiropas Savienībai, jo apliecinās, ka Eiropa patiešām ir vienota: no Lisabonas līdz pat Lapzemei.
Šādai retorikai ir arī merkantili apsvērumi, jo skaidrs, ka miljardiem eiro vērto tuneļa rakšanas projektu būs grūti īstenot bez Eiropas Savienības atbalsta un finansējuma.
“Mēs apzināmies, ka tikai ar Igaunijas un Somijas ieguldījumu šāds projekts mums nebūs pa spēkam, vajadzīgs arī Eiropas Savienības līdzfinansējums,” izteicies Āss.
30 minūšu brauciens
Tallinas–Helsinku tuneli daudzi salīdzina ar Ēresunda tiltu, kas savienojis Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi un veicinājis abu reģionu attīstību.
Ēresunda tilts ir gandrīz astoņus kilometrus garš, bet Tallinas–Helsinku tunelis būs daudz sarežģītāks un dārgāks projekts.
Ja tas tiks uzbūvēts, 103 km garais tunelis kļūs par garāko zemūdens tuneli pasaulē, tas būs divreiz garāks par 50,5 km garo tuneli zem Lamanša, kas tika atklāts 1994. gadā un nodrošina satiksmi starp Lielbritāniju un kontinentālo Eiropu.
Plānots, ka Tallinas–Helsinku tunelis tiks izmantots gan pasažieru, gan kravu transportam. 2018. gadā veiktie aprēķini rāda, ka 2050. gadā pa šo tuneli varētu pārvadāt ap 12–13 miljonus pasažieru gadā, kā arī vairāk nekā četrus miljonus tonnu kravu.
Pats par sevi tuneļa projekts diez vai būtu ekonomiski izdevīgs, taču pētnieki spriež, ka tas veicinātu visa reģiona ekonomisko attīstību un nodrošinātu miljardiem eiro lielus papildu ienākumus.
Pēc tuneļa uzbūvēšanas Helsinki un Tallina faktiski kļūtu par vienotu metropoli, jo daudzviet pasaulē brauciens metro aizņem vairāk laika nekā 30 minūtes, kas būs plānotais brauciena ilgums starp Somijas un Igaunijas galvaspilsētām.
Pētnieki prognozē, ka 2050. gadā Helsinkos būs ap divi miljoni iedzīvotāju un 1,05 miljoni darba vietu, bet Tallinā būs ap 600 000 iedzīvotāju un 400 000 darbavietu.
Ja abas pilsētas saplūdīs vienā, daudziem somiem būtu izdevīgi pārcelties dzīvot uz Tallinu, jo Igaunijas galvaspilsētā ir krietni lētākas dzīves izmaksas. Piemēram, nekustamo īpašumu vidējā cena Helsinkos ir vismaz divreiz lielāka nekā attiecīga mājokļa cena Tallinā.
18 eiro par biļeti
Pašlaik prāmju satiksmi starp Helsinkiem un Tallinu uztur galvenokārt somi (gandrīz divas trešdaļas no kopējā pasažieru skaita), kas dodas uz Tallinu izklaides un iepirkšanās braucienos. Igauņi dodas strādāt uz Somiju, kur vidējais atalgojuma līmenis ir krietni augstāks.
Savulaik izstrādātais projekts paredzēja, ka dzelzceļa biļetes cena vienam braucienam starp Tallinu un Helsinkiem varētu būt 18 eiro, savukārt mēnešbiļete varētu maksāt 480 eiro. Par automašīnas pārvadāšanu tiktu prasīti 70 eiro.
Dedzīgākais projekta atbalstītājs ir somu uzņēmējs Pēters Vesterbaka, kurš savulaik ļoti labi nopelnīja kā populārās spēles “Angry Birds” (“Niknie putni”) izstrādātājs. Vesterbaka ir mēģinājis atrast dažādus finansējuma avotus, lai pēc iespējas ātrāk sāktu tuneļa būvēšanu.
Viņš ir optimists un apgalvo, ka tuneļa būvēšanu būtu iespējams pabeigt jau līdz 2024. gada nogalei. “Mēs izmantosim 60 tuneļu urbšanas mašīnas.
Ar plazmas urbšanas tehnoloģijas palīdzību mūsdienās iespējams virzīties uz priekšu ļoti straujā tempā,” Vesterbaka stāstīja TV kanālam “Euronews”.
Tuneļa būvēšanas laikā nāksies izrakt 23 miljonus kubikmetru zemes; daļu no tās varētu izmantot, lai jūrā izveidotu divas mākslīgas salas, kas kalpos arī kā būvdarbu bāzes stacijas.
Pašam tunelim ir dažādi projekti: gan ar divām, gan ar trim caurulēm, pa kurām varēs kursēt vilcieni. Plānotais cauruļu diametrs ir vismaz 10 metri. Ik pēc 330 metriem tiktu izveidotas šķērsejas, kur pasažieri varētu patverties, ja tunelī notiktu kāds negadījums.
Paredzams, ka tunelī būs izveidotas četras glābšanas stacijas ar 20 km intervālu. Tunelī būs nodrošināta arī svaiga gaisa piegāde un dūmu izsūknēšanas sistēma, kas būtu noderīga ugunsgrēka gadījumā.
Mēģināja iesaistīt ķīniešus
Ideja par šāda tuneļa būvēšanu nav jauna, piemēram, Vesterbaka jau pirms dažiem gadiem mēģināja pārliecināt Ķīnas investorus, ka ir vērts ieguldīt 15 miljardus eiro tuneļa būvēšanā.
Vesterbaka norādīja, ka ķīniešiem ir liela pieredze vērienīgu infrastruktūras projektu īstenošanā, tādēļ viņi varētu uzņemties arī Tallinas–Helsinku tuneļa būvēšanu.
Taču toreiz nekur tālāk par runām neizdevās tikt. Galvenais klupšanas akmens ir šaubas, vai šis projekts jebkad būtu peļņu nesošs un investori varētu atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus.
Tika veikti aprēķini: pat ja viens brauciens maksātu 50 eiro, būtu vajadzīgi vismaz 37 gadi, lai atpelnītu investīcijas.
Turklāt ar tuneļa uzbūvēšanu jau vēl nekas nebeidzas, jo šādus infrastruktūras objektus pēc tam nepieciešams arī uzturēt un veikt jaunus ieguldījumus, lai nodrošinātu vilcienu satiksmi.
Aprēķini liecina, ka tuneļa uzturēšanas izmaksas varētu sasniegt pat 125 miljonus eiro gadā. Tādēļ gan Igaunijā, gan Somijā daudzi uz šo projektu raugās ar lielu piesardzību.
Katrā ziņā reti kurš tic, ka piepildīsies sapņotāju mērķis un jau pēc dažiem gadiem no Helsinkiem uz Tallinu varēs aizbraukt ar vilcienu.
Projekta pretinieki raizējas, ka tas tiks iesākts un pēc tam pamests pusceļā nepietiekamā finansējuma dēļ.
Vai arī cits nepatīkams scenārijs: tunelis tiks uzbūvēts, bet Somijas un Igaunijas nodokļu maksātājiem katru gadu nāksies tajā ieguldīt desmitiem un simtiem miljonu eiro lielas subsīdijas, lai nodrošinātu tā darbību.
Skeptiķi norāda, ka par milzīgo naudu, ko plānots ieguldīt tuneļa būvēšanā un uzturēšanā, prāmju kompānijas gadiem ilgi varētu vizināt pasažierus pilnīgi bez maksas.
