10
Vajadzētu vairāk virsnieku.
Attiecībā uz virsnieku sastāvu būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla skaitu – virsniekus un instruktorus, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu.
Pieaugtu finansiālie izdevumi.
Saskaņā ar NBS aprēķiniem sākotnējās izmaksas attiecībā uz vienu profesionālā dienesta karavīru viņa dienesta pirmajā gadā ir 30 000 eiro. Ja Latvija pāriet uz OMD sistēmu, tad būtu muļķīgi pieņemt, ka šāds karavīrs izmaksā lētāk, kā nereti ir ticis apgalvots. Turklāt tās ir tikai individuālā ekipējuma izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina infrastruktūra, ekipējuma uzturēšana un izmaksas, lai to atjaunotu (munīcija, degviela, transporta nolietojums utt.).
Pieņemot, ja gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas būtu šādas:
– infrastruktūra 38,1 miljons eiro,
– ekipējums 7,72 miljoni eiro,
– ieroči 9,87 miljoni eiro.
Papildus tam būtu ikgadējās izmaksas, kas veido 4,46 miljonus eiro par infrastruktūras, ekipējuma un ieroču uzturēšanu; apmācību izmaksas (munīcija, ēdināšana un medicīna) 39,73 miljonu eiro apmērā un personāla nodrošinājums, kas sastāda 4,24 miljonus eiro.
Salīdzinot šos izdevumus ar kaimiņvalsts Lietuvas ambīciju, kas ir iesaukt ierobežotu pilsoņu skaitu papildus esošajam profesionālajam dienestam, sasniedzot 7000 OMD karavīru atzīmi, izdevumi šādas sistēmas nodrošinājumam pieaug vairākas reizes.
Vienlaikus jādarbojas rezerves karavīru sistēmai.
OMD reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja vienlaikus darbojas rezerves karavīru sistēma, jo katrs OMD karavīrs pēc 12 mēnešu dienesta tiek automātiski ieskaitīts NBS rezervē. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un vispārējo NATO valstīs pieņemto rezerves karavīru apmācības modeli rezerves karavīrs jāiesauc uz atkārtotām mācībām reizi trijos gados. Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai persona garantētu nesodītu neierašanos uz apmācību. Neraugoties uz to, šādas sistēmas izveidošanas gadījumā jāparedz arī papildu personāls rezerves karavīru apmācībai, jo OMD apmācībā iesaistīto instruktoru un virsnieku sastāvu tam nevarētu izmantot. Visbeidzot, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamo OMD karavīru skaitu, nepieciešams atjaunot vispārējo karaklausību, kura paredzētu iesaukt visus valsts pilsoņus vecumā no 18 līdz 50 gadiem.
Ko mācīties no Ukrainas pieredzes.
Aizsardzības ministrija ir rūpīgi analizējusi 2008. gada Krievijas–Gruzijas karu un Krievijas agresiju Ukrainā. Kā viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka abus konfliktus raksturo ātra un profesionāla agresora spēku darbība, kuru iespējams apturēt tikai ar efektīvu un labi sagatavotu profesionālu spēku palīdzību. Aizsardzības ministrija un NBS jau kopš 2015. gada pastāvīgi sadarbojas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri ir snieguši detalizētu informāciju par Krievijas bruņoto spēku un tās atbalstīto separātistu “modus operandi” (rīcības modeli – no latīņu val.). Saskaņā ar Ukrainas puses sniegto informāciju OMD karavīri nav pienācīgi sagatavoti un spējīgi stāties pretim profesionāliem Krievijas bruņotajiem spēkiem, kurus pamatā veido profesionālais dienests jeb tā saucamie kontraktnieki, kam ir līgums ar armiju. Ukrainas puse ar uzskatāmiem pierādījumiem informējusi, ka trešdaļa OMD karavīru pie pirmā kontakta ar pretinieku ir dezertējusi, trešdaļa tikusi nogalināta un atlikusī daļa ir izrādījusi vāju pretestību.
Kā interesēs ir iznīcināt militārās aizsardzības sistēmu?
OMD atjaunošana pašreizējā situācijā lieliski kalpotu mūsu valsts ienaidnieku mērķim, proti, tiktu ievērojami vājināts un pat iznīcināts profesionālais dienests un Zemessardze, jo kā vienam, tā otram tiktu atņemts finansējums un apturēti iesāktie attīstības projekti.
Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, vietā ir jautājums – kura interesēs ir iznīcināt pašlaik funkcionējošu valsts militārās aizsardzības sistēmu, kura pēc finanšu samazinājuma gadiem beidzot sāk atkopties un kļūst par reālu spēku, lai aizstātu to ar obligātā militārā dienesta karavīriem jeb “lielgabalu gaļu”?
Aizsardzības ministrija nekad nav vairījusies no atklātas diskusijas par mūsu bruņotajiem spēkiem, to attīstību un uzdevumiem, tajā skaitā par nepilnībām, kas jānovērš, bet mēs nekad neiesaistīsimies anonīmu blogeru diskusijās, kuri, slēpjoties aiz neesošas identitātes, izplata melīgu informāciju un cenšas tās izplatīšanā iesaistīt arī masu medijus.”
NBS komandieris: no kaujas spējas viedokļa obligātais dienests ir neefektīvs
Intervējot Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu, “Mājas Viesa” žurnāliste Vija Beinerte uzdeva jautājumus arī par anonīmā zemessarga izteikumiem. Publicējam intervijas fragmentus.
Latvijas sociālajos tīklos izskanēja apgalvojumi, ka Zemessardze nav pietiekami nodrošināta ar individuālo un kolektīvo ekipējumu, ka struktūrā veiktās pārmaiņas ir neefektīvas un kopumā Zemessardze nav gatava pildīt tai uzticētās funkcijas. To sāka kāds ar segvārdu Ivars Čiekurs, pārpublicēja interneta portāli un pēc tam arī krievu mediji. Cik pamatoti bija šie apgalvojumi?
L. Kalniņš: Dažas no pieminētajām portālu publikācijām esmu lasījis. Es izmantoju katru iespēju uzzināt par stāvokli man uzticētajā jomā, turklāt ne tikai oficiāli no padotajiem, bet arī tiekoties ar karavīriem un zemessargiem. Esmu atvērts racionālai un pamatotai kritikai, taču publiski izteiktam viedoklim nevajadzētu paust personisku aizvainojumu un izplatīt nepatiesu informāciju. Fakti ir jāpārbauda. Ja tiek publicētas un pārpublicētas puspatiesības un meli, tas nāk par labu nevis Latvijai, bet gluži otrādi – tiem, kas vēlas graut mūsu valstiskumu. Ja kāds grib uzlabot situāciju – manas durvis vienmēr ir vaļā. Daudz kas no publikācijās minētā man nav jaunums, esam to pārrunājuši savā starpā, esam to teikuši medijiem. Mēs nekad neesam nolieguši, ka Latvijas aizsardzībai, īpaši Zemessardzei, ir nepieciešams lielāks finansējums. Valdība un nodokļu maksātāji ir mūs sadzirdējuši, kopš 2014. gada finansējums ir palielināts, daļa no tā tiek novirzīta Zemessardzes stiprināšanai. Tiesa, arī pagājušajā gadā, kad aizsardzībai tika atvēlēts 1,41 procents no IKP, mēs nevarējām nodrošināt Zemessardzi ar pilnīgi visu tai nepieciešamo. Un nevarēsim to izdarīt vēl vairākus gadus. [..]
Patlaban primārais ir ekipēt zemessargu individuāli. Esam simtprocentīgi nodrošināti ar formastērpiem, taču mums vēl ir nepieciešamas uzkabes, guļammaisi, individuālās aizsardzības sistēmas, mobilās platformas. Mēs to zinām, zemessargi to zina, esam šos jautājumus pārrunājuši.
Vai Latvijā būtu lietderīgi atjaunot obligāto militāro dienestu?
Nē, tas nebūtu lietderīgi. Piecus gadus – no 1992. līdz 1997. gadam – esmu strādājis Aizsardzības ministrijas struktūrā, kas nodarbojās ar pilsoņu iesaukšanu obligātajā dienestā. Mans viedoklis ir balstīts pieredzē un faktu analīzē. Kad bija obligātais dienests, reāli iesaukt varējām tikai vienu piektdaļu karaklausībai pakļauto, pārējie vai nu bija ar likumu neiekļauti, vai arī izvairījās. Neviens no tiem, kas izvairījās, netika sodīts. Tas radīja sociālo netaisnību un liecināja par tiesisku nihilismu, jo vieniem bija jāpavada dienestā desmit mēneši, bet citi varēja to nesodīti ignorēt. Taču mans galvenais arguments – no kaujas spējas viedokļa obligātais dienests ir neefektīvs. Bruņotie spēki visu laiku ir mācību režīmā, tomēr nesasniedzot tādu kaujas spēju, kāda mums tagad ir regulārajās vienībās un Zemessardzē.
Visu interviju lasiet žurnāla “Mājas Viesis” 5. janvāra numurā
