10
Tajā pašā laikā jaunais NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, tāpat kā aizejošais ģenerālleitnants Raimonds Graube, obligāta vai brīvprātīga intensīva militārā dienesta atjaunošanu neatzīst par risinājumu. Tas Latvijai esot par dārgu un efekts arī nav tik ātrs, kā gribētos.
Muļķības, šogad mūsu militārais budžets ir 368 miljoni eiro, kas ir gandrīz tikpat, cik pirmskrīzes līmenī. Tolaik gan liela daļa naudas tika izniekota, piemēram, sporta klubu finansēšanai un sporta kompleksu celtniecībai. Nākamgad mums aizsardzībai būs pieejami aptuveni 450 miljoni eiro – lielākais finansējums vēsturē. Ja aizsardzības nozares vadītāji saka, ka obligātais militārais dienests ir pārāk dārgs, tad lai argumentē ar faktiem un pasaka, kā mēs varam mūsu aizsardzības mērķus sasniegt citādi. Manuprāt, ar pašreizējo modeli būs dārgāk – es nerunāju par skaitļiem vien. Jaunais NBS komandieris Leonīds Kalniņš saka, ka plāni ir lieliski, neko nemainām un esam stiprāki par kaimiņiem. Pirmajā kājnieku bataljonā parādās padsmit CRV(T) bruņumašīnas, vēl līdz 2020. gadam nebūs piegādāts pilns komplekts, taču bataljons jau tiek pārsaukts par mehanizēto. Arī Zemessardzes novadi tika pārsaukti par brigādēm.
Jāskatās, kā varam veidot pietiekamu rezervi, kā piesaistīt cilvēkus profesionālajam dienestam – nevis ar dziesmām, bet adekvātu atalgojuma paketi. Ja vajag, atjaunojam obligāto militāro dienestu. Jāveic aizsardzības spēju audits. Jāskatās, kas ir labāk mūsu aizsardzībai, nevis kas politiski komandieriem patīk labāk. Profesionālais militārais dienests politiski ir ērtāks, jo, ja būs jāatjauno obligātais militārais dienests, tas nebūs populārs lēmums. Būs cilvēki, kas teiks, ka neies dienēt. Mums sabiedrībā ir maz izpratnes, ko dara bruņotie spēki. Domāju, ka, sākoties karam Ukrainā, idejai par obligāto vai brīvprātīgo intensīvo militāro dienestu būtu bijis simtprocentīgs atbalsts, bet šķiet, ka tagad šis noskaņojuma vilnis jau ir pazaudēts.
Jūs kritiski izteicāties, ka Zemessardzes novadi tika pārsaukti par brigādēm. Kas tur slikts?
Tas bija formāls un plakātisks solis. “RAND Corporation” pētījumā bija minēts, ka Baltijas aizstāvēšanai nepieciešamas septiņas brigādes – igauņiem miera laikā ir pusotra brigāde, lietuviešiem divas, bet mums nepilna viena. Mēs smagi atpaliekam, lai gan, ņemot vērā valstu lielumu, ainai vajadzētu būt pretējai. Nav nejaušība, ka nav tādas 1. Zemessardzes brigādes, jo ir ieviesta vienota numerācijas sistēmā, kas sākas ar NBS Sauszemes kājnieku brigādi. Vai sabiedrotie ir noticējuši šiem izgājieniem, nav skaidrs. “RAND” savās scenāriju izstrādēs pamatoti neskaita Zemessardzi, jo spēka aprēķinos paramilitāras organizācijas netiek ņemtas vērā.
Kur jūs smeļaties teorētiskās zināšanas par militāro jomu?
Lasu analītiskās publikācijas, galvenokārt angļu valodā, kur iztirzāta citu valstu bruņoto spēku pieredze. Izmantoju arī Ukrainas blogeru, sanitāru un izlūkvirsnieku intervijas. No Ukrainas pieredzes mums jāmācās. Ukrainas armijas stāvoklis kara sākumā bija aptuveni tāds pats, kādā tagad atrodas mūsu bruņotie spēki.
Aizsardzības nozares vadība netieši uzsvērusi, ka jūsu blogs nomelno Zemessardzi…
Tas ir primitīvākais veids kā atbildēt uz kritiku. Tā vietā, lai to atspēkotu vai atzītu, ka ir problēmas nozarē, tiek izspēlēta versija, ka te ir kāds hibrīdkara elements. Emuārā ne ar vienu vārdu neesmu nomelnojis Zemessardzi, tajā ir atspoguļots tās stāvoklis, turklāt argumentācijā izmantoju faktus, kas pieejami publiski. Jāsaprot, ka aizsardzības nozare nav svētā govs, par ko drīkst izteikties tikai priesteri jeb nozares vadība, savukārt pārējiem tas liegts. Zemessardzes komandieris teica, ka ar “blogiem jābūt uzmanīgiem”, viņš pats neatzīst sociālos medijus, bet tajos taču mūsdienās komunicē sabiedrība… Bieži arī mediju jautājumi komandieriem ir virspusēji, piemēram, televīzijā žurnālists jautā: “Vai spējam nosargāt Latviju?” Uz to komandieris atbild apstiprinoši, un tad žurnālists pasaka paldies par interviju un saruna ir beigusies. Igaunijas Drošības līgas (“Kaitseliit”) komandierim viņa sociālo tīklu profilos ikviens var pajautāt jebkuru jautājumu un viņš arī atbild.
Aizsardzības ministrija: tā būtu kaujas spēju graušana
Pēc intervijas “LA” apkopoja būtiskākās sarunā izskanējušās tēzes un lūdza tās komentēt Aizsardzības ministrijai.
Lūk, jautājumi:
– Kāpēc ideja par obligātā militārā dienesta atjaunošanu ir dārga? Kāds ir pamatojums ar skaitļiem un faktiem?
– Kāpēc Zemessardzei uzticēta aizsardzības mugurkaula funkcija?
– Kāds pašlaik ir militāro draudi līmenis, vai līdz daudznacionālā bataljona ierašanās brīdim Latvijā pastāv paaugstināts risks ārvalsts agresijai?
– Kāda ir atdeve no rezervistu sistēmas, ja uz mācībām ierodas 168 karavīri, kaut arī pavēstu bija krietni vairāk. Vai ar 7000 rezervistiem ir pietiekami valsts aizsardzībai?
– Vai Zemessardzes novadu pārsaukšana par brigādēm bija atbilde “RAND Corporation” pētījumam?
– Cik kaujasspējīgu karavīru ir Latvijas NBS profesionālajā dienestā?
Saņēmām Aizsardzības ministrijas atbildi par to, kāpēc ministrijas ieskatā obligātā militārā dienesta atjaunošana būtu neefektīva, ko publicējam. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins norāda, ka ministrija nekomentējot anonīmus apgalvojumus blogos, tomēr esot gatava rīkot publisku diskusiju par aizsardzības jautājumiem. Lūk, Aizsardzības ministrijas atbilde:
“Obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu.
Būtu jāizformē profesionālais dienests.
OMD atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka OMD atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo OMD apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēku resursiem. Tas savukārt nozīmē, ka NBS vismaz uz 3 – 5 gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas. Pašreizējā situācijā Latvija to nevar un nedrīkst atļauties, no valsts aizsardzības viedokļa tā būtu bruņoto spēku kaujas spējas graujoša un pat iznīcinoša rīcība.
NBS rastos liels administratīvais slogs.
Latvijas gadījumā būtu jāatjauno vispārējā karaklausība (ne ierobežota kā Lietuvā pašlaik). Tikai tam, lai pārbaudītu OMD karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildus būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas.
