Vajag musketieru drosmi. Saruna ar baletdejotāju Jūliju Braueri 0
Šodien pirmizrādi piedzīvos Latvijas Nacionālā baleta sezonas pirmais jauniestudējums – čehu komponista Jana Kučeras un kanādiešu horeogrāfa un scenogrāfa Pola Čalmera klasiskais balets “Trīs musketieri”. D’Artanjana tēlā iejutīsies Kārlis Cīrulis, bet viņa mīļotās Konstances lomā – JŪLIJA BRAUERE.
Jūlija Brauere sevi izcili apliecinājusi kā Nikija Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, Marija Pētera Čaikovska “Riekstkodī”, Annele Johana Štrausa “Pie zilās Donavas”, Džuljeta Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”. 2017./2018. gada sezonā mākslinieces lomu klāstu papildināja graciozā Cerlīna baletā “Dons Žuans” un draiskā Ieviņa Jura Karlsona un Aivara Leimaņa baletā “Antonija Silmači”. Jūlija Brauere guvusi godalgotas vietas baleta konkursos Dienvidkorejā, Ukrainā, ASV un Latvijā. Šā gada pavasarī viņa godam pārstāvēja Latviju starptautiskā horeogrāfu konkursā Permā, Krievijā, dejodama Milanas Komarovas īpaši viņai radītus oriģināldarbus.
Jūlija, kā jūtaties baletā “Trīs musketieri”? Horeogrāfs un scenogrāfs Pols Čalmers teicis, ka vēlējies veidot baletu vīriešiem…
J. Brauere: Lieliski, lai arī šis ir vīriešu balets, tajā ir arī trīs lieliskas, atšķirīgas un skaistas sieviešu lomas – Milēdija, karaliene Anna un mana Konstance. Pēdējā laikā laikmetīgā deja uz skatuves bijusi baudāma gana daudz, un mēs, baleta mākslinieki, arī paši vēlējāmies atkal jaunu klasisku baletu krāšņos tērpos! Vakar vēl pārlasīju Dimā “Trīs musketierus”, kur par Konstanci teikts, ka viņa ir brunete ar zilām acīm. Re, nodomāju, es esmu brunete, tiesa gan, ar brūnām acīm… Romānā Konstance ir dāma divdesmit sešu gadu vecumā, tieši tik, cik man apritēja vakar (25. oktobrī. – V. K.). Esmu Konstance kā pēc grāmatas, tā baleta!
Vai Konstance bērnībā varētu būt bijusi sapņu loma?
Nebija taču tāda baleta! Bet bērna acīm Konstance būtu ļoti iemīļojama – gaiša, gluži kā eņģelis. Tuvākais draugs Annai, un vēl tāda mīlestība kā starp viņu un D’Artanjanu! Tagad, otru reizi pārlasot grāmatu, protams, uz daudz ko lūkojos citām acīm.
D’Artanjanu raksturo drosme, vai tāda vajadzīga arī Konstancei?
Un kā vēl! Ir taču vajadzīga drosme, lai aizstāvētu karalieni Annu, un vēl spētu neizpaust tik daudzus karalienes noslēpumus. Turklāt Konstancei ir arī vīrs Bonasjē, bet viņa satiek D’Artanjanu… Domāju, tajos laikos vajadzēja būt lielai drosmei, lai precēta sieviete tiktos ar kādu kavalieri. Un vēl ar tādu kā D’Artanjans!
Kur dzīvē balerīnai vajag visvairāk drosmes?
Ne tikai balerīnai, ikvienam cilvēkam katra diena var nest izaicinājumu. Mans izaicinājums ir no rītiem pamosties. Vakar, piemēram, bija smaga izrāde, bet nākamajā rītā agri jāceļas un jāiet uz treniņu zāli. Viss no sākuma… Izrādes beidzas deviņos, citas – tikai desmitos, mājās esi ap divpadsmitiem, bet viss adrenalīns vēl iekšā, nevari aizmigt līdz trijiem naktī. Vēlreiz visu izdejo galvā, priecājoties par veiksmi un pārdzīvojot, kas nesanāca.
Vīriem būšot astoņdesmit kostīmi, dāmām sešdesmit. Cik no tiem ir tavai Konstancei?
Divi, bet – krāšņi. Pirmajā cēlienā tērps ir zaļā – manā mīļākajā – krāsā, otrajā cēlienā – balta kleita, jo atšķirībā no oriģināla romānā baleta veidotāji manu varoni atstāj dzīvu un Konstance ar D’Artanjanu paliek laimīgi kopā. Es gan nesaprotu, kur paliek viņas vīrs, pēc grāmatas šim kungam jābūt cietumā… Uzvedumā uz skatuves viņa nav, laikam kaut kur kulisēs (pasmaida).
Kura aina prasa visvairāk darba, nākusi ar lielāku izaicinājumu?
Vislielākais uztraukums par ainu, kur Konstancei atņem vēstuli, kuru karaliene Anna sūtījusi Bekingemas hercogam. Pa ceļam Konstanci panāk kardināla Rišeljē gvardi. Viņiem pie sāniem zobeni, vīri met un pārmet manu Konstanci no vienām rokām otrās, – mēģinājumos visu laiku uzdūros uz zobeniem. Pēc mana rakstura man patīk haotiskums, asums, šī aina ļoti atbilst manai trauksmainajai dabai. No vienas puses, visu laiku to gaidu, bet, no otras, uztraucos, kā sanāks. Cerams, izrādē viss izdosies.
2011. gadā 8. Seulas Starptautiskajā dejas konkursā ieguvāt “Ballet Chairman” balvu un stipendiju mācībām prestižajā Vašingtonas baleta skolā. Ar ko atšķiras baleta pasaule Amerikā un Latvijā?
Amerikā sapratu, pie kā vēl jāpiestrādā, kāpēc vispār esmu uz baleta skatuves. Saskāros ar dažādu kompāniju menedžeriem un secināju, ka viņu izvēle vispār ir laimes spēle. Arī man bija piedāvājumi, bet, saliekot visas kārtis par un pret, sapratu, ka jādodas tomēr uz mājām. Salīdzināju ASV kompāniju un mūsu baleta repertuāru. Mums tas ir ļoti plašs, grūti kaut kur atrast līdzīgu. Otrkārt, Amerikā viss sadalīts “pa blokiem”. Latvijā jau no skolas laikiem, no pirmās klases, esam pieradināti būt uz skatuves daudz vairāk, visu laiku esam praksē, dejojam, bet Vašingtonā sēdēju zālē un nevarēju atrast sev vietu. Pietrūka skatuves! Mums nedēļā ir trīs dažādas izrādes, bet Amerikā divus mēnešus esi baleta zālē treniņos un tikai divas nedēļas uz skatuves, un tad atkal viss no sākuma.
Kura no Latvijā dejotajām izrādēm dzīvojusi visilgāko mūžu?
“Riekstkodis”, arī citas klasiskās pērles, piemēram, “Gulbju ezers”.
Šoruden saņēmāt Latvijas Nacionālās operas fonda balvu kā 2017./2018. gada sezonas Labākā baleta soliste. Vai balva bija pārsteigums? Latvijas Nacionālā baleta sezonas labākā balerīna – skan skaisti.
Ļoti! Saņemot ziņu par balvu, protams, bija prieks, gandarījums, taču nebija laika izbaudīt. Pirmā doma – jāgatavo jauna kleita. Tikai balvas pasniegšanas ceremonijā uz skatuves sapratu, kas notiek… Un arī tad ne līdz galam. Pārdomājot sezonu, par ko saņēmu balvu, – jā, tas laiks bija raibs, sulīgs, košs. Arī tagad ir sapņi, bet galvenais, lai būtu veselība. Liels paldies manai repetitorei, prīma balerīnai Viktorijai Jansonei, kura jau trīs sezonas mani izlaiž uz skatuves.
Vai D’Artanjana rokās jūtaties droši?
Ja arī viņš pats paslīdēs brīdī, kad būšu augšā viņa rokās, pacentīsies, lai es nenokristu (pasmaida). Mēs visi esam kolēģi.
Balets “Trīs musketieri”
Muzikālais vadītājs un diriģents: Andris Veismanis, kostīmu māksliniece Anna Konteka, gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.
Galvenajās lomās: Kārlis Cīrulis, Aleksandrs Osadčijs, Germans Ševčenko, Arturs Sokolovs, Avetiks Karapetjans, Annija Kopštale, Ieva Rācene, Alise Prudāne, Jūlija Brauere, Jolanta Lubēja.
