Kas jādara, lai drošība uz ceļiem uzlabotos? 0
Arvīds Lācis, autovadītājs ar 58 gadu stāžu: “Bieži vaino vecās mašīnas un sliktos ceļus. Bet sitas nost taču arī ar jaunām mašīnām uz ļoti labiem ceļiem! Ir, kas bļauj, ka vajag vairāk radaru. Bet kas notiek? Pirms radara piebremzē, kā garām, atkal gāzi grīdā. Tad jau drīzāk vajag ķert uz vidējo ātrumu noteiktā ceļa posmā, ierosinājumi jau ir. Ja vairāku kilometru garumā vidējais ātrums stipri pārsniedz 90 kilometrus, bilde skaidra! Tādi jāsoda bez žēlastības. Tā ir apzināta satiksmes noteikumu pārkāpšana. Jāmācās no tādām valstīm kā Vācija, kur pats savām acīm redzēju pavisam citu braukšanas kultūru.”
Melita Majore, autovadītāja ar 37 gadu stāžu: “No vienas puses, var piekrist, ka vajag vairāk radaru. Bet tas ir tāpat kā ar traktoru zādzībām – pie katras tehnikas vienības taču policistu nenoliksi! Man jau drīzāk šķiet, ka valstī daudz lielāka vērība jāveltī audzināšanai, sākot jau ar ģimeni, bērnudārzu un skolu. Pašlaik cīnāmies ar sekām. Visatļautība milzīga, radari un sodi tādi plāksteri vien ir. Jāaudzina normāli cilvēki, tad arī drošība uz ceļiem būs normāla. Un visur citur arī – sadzīvē, darbā, valsts pārvaldē. Viegli pateikt, grūti izdarīt? Jā. Varbūt izglītības sistēmā un veselības aprūpē ne tās reformas virza, ko patiešām vajadzētu vispirms.”
Marģers Jaudzems, autovadītājs ar 60 gadu stāžu: “Iesaku sākt kustību – pārsēdīsimies uz velosipēda! Ja tie pārgalvīgie autobraucēji kaut dažas reizes uz savas ādas izjutīs, ko nozīmē būt satiksmē tikai uz diviem riteņiem, kaut kāda apjēga radīsies, ko ar mašīnu var atļauties un ko ne. Man vairākkārt auto cilvēki teikuši paldies par papildu gaismām velosipēda priekšā un aizmugurē, par atpakaļgaitas spoguli, par satiksmes noteikumu ievērošanu. Gaidu, kad es paldies varēšu pateikt autobraucējiem!”
