V. Krustiņš: – Sakiet, bet vai partijai, ko vadāt, ir papildinājums no uzņēmēju aprindām? Šķiet neticami, ka uzņēmēji vēlas dzīvot nekustīgā vidē. 22
– Par spīti neiepriecinošiem vēlēšanu rezultātiem, ar gandarījumu turpinu darboties “Latvijas attīstībai”, jo to nav atstājuši esošie biedri un klāt nākuši jauni – no tiem daudzi mazo un vidējo uzņēmēju kārtas cilvēki.
E. Līcītis: – Kādreiz Jaunupa kungs teica, ka varētu sadarboties ar “Saskaņu”, bet tas diez vai palīdzēja vēlēšanās. Tāds praktisks ieguvums jums bijis no “SC” pārnākušais perspektīvais politiķis Vladimirs Reskājs. Kāds šodien krievu auditorijā būtu atbalsts liberālai uzņēmēju partijai?
– Mums ir dažādu tautību biedri, pat tā kā veicinām šādu pārstāvību. Ukrainis Reskājs kļuvis par partijas ģenerālsekretāru. Kā saskaņietim viņam būtu gandrīz droša pārvēlēšana, taču, nesaskanot principiem, arī valodu referenduma atbalstā, Vladimirs sameklēja citus domubiedrus. “Saskaņā” valda samērā liels populisms, piedāvātie risinājumi bieži vien ir tādi, lai izpatiktu vēlētājiem. Vladimiram turpretī raksturīga konsekventa domāšana, kā labāk un ilgtermiņā attīstīt valsti. Runājot par “Saskaņas” pastāvīgu pārstāvību Saeimā, problēmas cēlonis ir sens un galvenokārt – latviešu partijās. Nekad nav uzrunāta krievu auditorija, un “Saskaņa” veiksmīgi ekspluatējusi šo situāciju. Šlesers, Zatlers solīja lauzties pēc krievu vēlētāju balsīm, bet nekas viņiem nesanāca. Man šķiet, arī tāpēc, ka tikpat kā visām partijām ir ļoti vāja ideoloģiskā līnija un politiķiem bez redzējuma grūti uzrunāt jebkurus vēlētājus, ne tikai krievus, bet arī latviešus. “Latviskajām” partijām arī uz pēdējām vēlēšanām – viss, kas bija palicis arsenālā, baidīt ar “Saskaņu”. Citu piedāvājumu nav. Taču sadarbība ar “Saskaņu” diez vai kādam vērtīsies produktīva, jo viņi klāt neko nepievienos. “Saskaņai” arī ir viens vien mērķis – turēt kontroli pār savu elektorātu. Vai krievu vēlētājs mainīs savu “piederību”? Tas atkarīgs, vai citas partijas piedāvās saprotamu programmu. Arī Urbanoviča kungs tagad spiests attaisnoties savam vēlētājam – kā tas tā sanācis, ka viņš atkal nekas nav! Solīts taču bija – tūlīt, tūlīt būsim varā. Viņš pat par premjeru pieteicās, bet nekā.
