V. Krustiņš: – Pūces kungs, senākos laikos Vatikānam arī bija grūtības ar naudu, nepietika ienākumu. Un ko izdomāja? Sāka tirgot indulgences! Grēku atlaišanas zīmes. Mums par tādām “piedošanas” zīmēm kļuvušas uzturēšanās atļaujas, kuras Rimšēvičs dikti iesaka pārdot, lai “ekonomika neatdzistu”. 22
– Bankas prezidents teica, ka ekonomika jāsilda, bet tam ir daudz dažādu līdzekļu. Mums, piemēram, sācies jaunais struktūrfondu apguves periods, bet vēl nav palaista gandrīz neviena programma. Dēļ tā, ka valdībai nav nekādu ietaupījumu, nepalielina arī budžeta deficītu, lai kaut ko nofinansētu vairāk. Nav nevienas programmas investīciju veicināšanai, citu instrumentu valdība ekonomikas sildīšanai nav radījusi.
– Tad atliek tikai Latvijas īpašumu izpārdošana.
– Tie gan ir privātīpašumi Latvijas teritorijā, un es neesmu piekritējs teorijai, ka īpašumu iegādes slieksnis stipri jāsamazina. Mani tracina, ka šis ir kārtējais piemērs, kā mums pieņem lēmumus. Pieņēma likumu rudenī, uzņēmēji adaptējās, sāka domāt, ko un kā būvēt, tuvojas jaunā būvsezona – un atkal noteikumus mainīs! Ja ir pieteikti 250 tūkstoši eiro kā zemākais slieksnis – nu ļaujam trīs četrus gadus ar to strādāt!
– Te nonākam pie tā, ar ko sākām. Prezidentu ievēlēs. Bet – kas būs premjers ar reālo varu rokās?
– Mana prognoze – prezidenta ievēlēšana valdības stabilitāti neietekmēs. Tas, kas var ietekmēt, ir pati Laimdota Straujuma kā galvenais faktors. Ja viņa nolemj palikt amatā, valdība droši vien noturēsies ilgāk par “jūliju”, “septembri”. Otrs faktors ir iekšējie procesi valdošajā partijā. “Vienotība” pašreiz nosaka bildi. Ja viņi saglabā sevi kaut cik vienotus, tad “Vienotība” turpinās vadīt valdību, ieņemt premjera vietu un, visticamāk, arī ministru amatu sadalījums būs līdzīgs pašreizējam. Kas varētu nākt Straujumas vietā, man nav skaidrs. Diez vai tas būs Andris Piebalgs, ko daudzi liek priekšā. Neesmu pārliecināts, vai daudzi grib ieņemt premjera amatu, kam ir cieta garoza, liela strādāšana. Ja “Vienotība” nesaturas kopā, ja cilvēkiem, kas iebilst vadītāja viedoklim, vieta tur vairs neatrodas un viņus stumj uz izeju, tas novedīs pie situācijas, ka līdz ar Straujumas atkāpšanos celsies jukas. Ar mazāk deputātiem “Vienotība” zaudēs tiesības nominēt premjeru. Jau tagad ZZS ir tikai ar pāris deputātiem frakcijā mazāk. Tā ka mani nedaudz pārsteidz, ja “Vienotības” vadība praksē mēģina iemiesot Ļeņina tēzi, ka partijas aug cīņā ar oportūnistiem. Tā nav visai tālredzīga pozīcija. Tā būtu pašrocīga “Vienotības” lomas pazemināšana, kam nav loģikas.
