– Īsi pirms kara sākuma pirmskara izdevumos rakstīja, ka Rīgas pašvaldības nodarbinātie katrs armijas vajadzībām ziedojuši – ne mazāk kā pa diviem latiem katrs. Vai šodien varētu salasīt pa artavai papildu budžeta naudai? Ko saka partijas vadītājs, kas sakās pārstāvam uzņēmēju intereses? Vai uzņēmēju apvienības nevar “samest” pāris tanku, 18. novembra parādē ar tiem varētu pārsteigt tautu. 22
– Pirms vēlēšanām viens kungs mums tieši tā rakstīja vēstulē – gribu ziedot Bruņotajiem spēkiem, vai to var darīt? Noskaidrojām, ka tas iespējams, bet vajag īpašas zināšanas, kodu norādes, un tas nav gluži vienkāršs pasākums. Bet tas būtu veids, kā cilvēkiem parādīt savu patriotismu. Latvijā ir diezgan atsaucīgi ziedotāji – dzīves pabērniem, vārdzējiem, lielākiem sabiedriskiem pasākumiem, izglītībai, skolām. Ja ir gatavība dalīties ar naudu, tad artava armijai ir ļoti nopietna, noderīga lieta. Aizsardzības ministrijai vienīgi jāsagatavo konkrēts piedāvājums, kam tad šie saziedotie līdzekļi tiks izlietoti.
Tad par iekšējo drošību. Ir zīmes, ka nepietiekama uzmanība vērsta tam, kā gatavo un atlasa policijas darbiniekus. Notiek nepamatotas aizturēšanas, kas nav domājamas civilizētā valstī, nav sapratnes, kā pildīt policista pienākumu.
E. Līcītis: – Varbūt nevis patruļdienestā, bet augstākā pakāpē sākas nesagatavotība?
– Vēl viens konteksts iekšējā drošībā – kādas darbības veic politiķi, valsts pārvalde, lai sabiedrībā kopumā pieaugtu drošības sajūta? Jo tad, kad paši latvieši būsim apmierināti ar dzīves kvalitāti, tad citi nevarēs mūs apdraudēt. Nelaime ir tā, ka drošības sajūta ilgstoši ir diezgan zema un tā summējas no dažādām, ne tikai ekonomiskajām kategorijām. Uzlabojumu nav, nākotne nerādās drošāka. Nav nopietnas rīcības, lai pilsoņu labsajūtu uzlabotu. Latvijas Bankas prezidents nupat paziņoja – ekonomika atdziest. Tādas pazīmes ir, un tam ir daudz ārēju un iekšēju iemeslu. Ekonomikas, finanšu ministrs it kā piekrīt – jā, jā, augsme būs lēnāka. Punkts! Kur priekšlikumi?
