Vajag karalaika prezidentu? Saruna ar Juri Pūci 22
“Latvijas Avīzē” viesojās partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Sarunas tēma: pirmsvēlēšanu situācija un “Latvijas attīstībai” dalība notikumos.
V. Krustiņš: – Pūces kungs, lai gan esat priekšsēdētājs ārpus parlamenta partijā – kāda būs tās līdzdalība Valsts prezidenta amata kandidātu izvērtēšanā?
– Prezidenta vēlēšanas būs notikums ar svarīgu zīmi Latvijas politikā, bet nevaram prognozēt, vai tas būs pats svarīgākais šogad. Šis, tāpat kā pagājušais, būs lielu ārpolitisko izaicinājumu gads, ņemot vērā, kā attīstīsies situācija Krievijā un Ukrainā. Un Valsts prezidentam, izņemot atsevišķas Satversmē noteiktās iekšvalstiskās funkcijas, pamata darbs ir Latvijas pārstāvēšana ārpusē.
– Jūs domājat – ārējās funkcijas būtiskākās?
– Jā, prezidenta loma paplašinās – bieži ārlietu sektorā. Viņam ir iespēja un svars paust pozīciju. Pašreizējais prezidents man šķitis simpātisks. Zinu, ka viņam ir aktīvs, intelektuāls prāts, daudz ideju, bet acīm redzami viņš ir miera laiku prezidents, kamēr ārā ir kara laiki. Tāpēc man ir pārliecība, ka jāmeklē tāds augstā amata kandidāts, kurš var izpildīt karalaika funkcijas. Nesen Minhenē bija liela starptautiska drošības konference, šogad ar sevišķi lielu svaru Ukrainas kontekstā. Tur izskanēja “lieli” paziņojumi, runātājos bija augsti valstu vadītāji. Piedalījās Lietuvas prezidente, Igaunijas un Somijas prezidenti, lai runātu par jauno situāciju, hibrīdkaru, bet Bērziņa kungs – nav uzaicināts. Tad, kad esam ES prezidējošā valsts! Konferencē ir Latvijas ārlietu ministrs – skatītāju rindās. Tas, ka arī Latviju dziļi skarošos drošības jautājumos mūsu viedoklis nav svarīgs, manī raisa pārdomas. Minhenē, arī skatītāja lomā, bija Vaira Vīķe-Freiberga, bet pat no šādas vietas bijusī prezidente sniedza kādas intervijas. Starptautiskie žurnālisti viņu pamanīja! Un tad, iespējams, ka problēma nav tajā apstāklī, ka neinteresē Latvijas viedoklis. Iespējams, nav vadītāju, kas varētu to paust. Tāpēc šis ir brīdis, kad prezidenta amatā iederētos politiski un starptautiski ļoti pieredzējis cilvēks. Īpaši, salīdzinot ar aktīviem viedokļa izteicējiem Grībauskaiti un Ilvesu, kuriem ir ilgi būvēta karjera – arī starptautiskajā sadarbībā – un viņi māk savu maizes darbu.
Mans personīgais viedoklis – jāmeklē starptautiski nozīmīga persona, un optimāli būtu vienoties par kādu atbilstošu pašreiz aktīvo politiķi. Teiksim, par tāda tipa cilvēkiem kā Sandra Kalniete vai Roberts Zīle.
