Vajadzīgs aktīvs prezidents! Saruna ar bijušo Saeimas deputātu Kārli Druvu 2
“Uzskatu, ka pazīstu Latvijas politisko vidi labāk nekā daudzi Latvijā dzīvojoši politiķi,” saka šobrīd ASV dzīvojošais KĀRLIS DRUVA – bijušais Saeimas deputāts, kura vārds, starp citu, izskanējis, arī runājot par iespējamiem Valsts prezidenta kandidātiem.
– Šonedēļ Saeima vēlēs Valsts prezidentu. Kādi ir secinājumi, vērojot šo procesu?
– Diezgan cieši esmu sekojis tam, kas notiek Latvijā, arī prezidenta vēlēšanu debatēm. Es tiešām ceru, ka nākamais Valsts prezidents būs ļoti aktīvs. Pasīvu valsts vadītāju Latvija vienkārši nevar atļauties, jo daudz kas ir nokavēts. Prezidentu kandidātu debatēs man ļoti pietrūka vārda “atbildība”.
– Satversmē joprojām ir pants, ka “Valsts prezidents par savu darbību atbildību nenes”. Varbūt šā iemesla dēļ kandidāti no tā mēģina izvairīties.
– Es domāju plašākā nozīmē. Manuprāt, Latvijai dažādos politiskos līmeņos pietrūkst atbildības. Ik pa laikam dzirdam par dažādām neizdarībām vai izšķērdībām, piemēram, “Expo” vai neveiksmīgais vilcienu iepirkumu konkurss, kur fakti tiek konstatēti, bet atbildīgo nav. Vai arī pārmērīgie Eiropas Savienības prezidentūras tēriņi, ko nupat konstatējusi Valsts kontrole. Kurš par tiem atbildēs? Taču ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības attieksme – mums ir pārāk daudz sūdzēšanās un pārāk maz aktīvas rīcības. Atceros, ka laikā, kad biju Saeimas deputāts, man bija saruna ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem. Viņi daudz sūdzējās, bet es teicu: “Labāk dodiet savus priekšlikumus, un es palīdzēšu tos pieņemt.” Un mēs to darījām.
– Kā vērtējat izvirzītos Valsts prezidenta kandidātus?
– Nopietni vērtēju divus kandidātus – Raimondu Vējoni un Egilu Levitu. Ļoti ceru, ka valdošā koalīcija spēs vienoties par kādu no viņiem un nevajadzēs rīkot vēl vienas vēlēšanas. Katram no šiem kandidātiem ir savas priekšrocības – Vējonis noteikti labāk pārzina aizsardzības jomu, bet Levits tieslietu jomu. Tās abas ir ļoti svarīgas. Tiesu sistēmai tiešām nepieciešamas pārmaiņas, jo nav normāli, ka tiesu procesi ilgst septiņus astoņus vai vēl vairāk gadu. Galu galā tas noved pie Latvijas valstij nelabvēlīga lēmuma Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Es domāju, ka Valsts prezidentam ir jābūt politiski aktīvam, rosinot izmaiņas dažādās jomās. Ja viņam pašam nav pietiekami zināšanu par kādu jomu, tad var pieņemt labus padomniekus. Es neizslēdzu, ka tie pat varētu būt no ārvalstīm. Prezidentam biežāk vajadzētu nākt ar likumdošanas iniciatīvām, un, ja Saeima tās noraida vai bremzē, ir jāizmanto citi līdzekļi – jāprasa laiks televīzijā, radio, jāvēršas pie sabiedrības, jāsasauc Ministru kabineta sēde. Likums to atļauj…
