Komunikācijas problēmas… 2
“Saistībā ar televīzijas operatoru teikšu, ka laikam policistiem ir grūti sarunāties ar cilvēkiem. Mums ir grūti veidot šo komunikāciju un cilvēkiem skaidrot, kas un kāpēc.” M. Ziemele spriež, ka policistiem būtu vajadzējis operatoram tūliņ izskaidrot – piedodiet, šobrīd esat pie vēstniecības, kas ir apsargājams objekts, tāpēc te ir īpaši noteikumi: “Uz šo objektu attiecas Vīnes konvencija un starptautiskie normatīvie akti, līdz ar to filmēšanu ne mēs nosakām. Bija jāskaidro – ja gribat lapiņu nofilmēt, paņemiet to un paejiet tālāk. Bet, ja nespējam izskaidrot un pamatot, tad šeit arī rodas šīs nesaprašanās,” M. Ziemele uzsver, ka situāciju vajadzēja risināt uz vietas.
“Cilvēkiem vispār sabiedrībā ir problēmas ar komunikāciju. Attīstoties tehnoloģijām, cilvēki aizmirst, kā tas ir sarunāties aci pret aci, izteikties. Kad atnāk jauni darbinieki, kas pieraduši īsziņās rakstīt saīsinājumus vārdu vietā, tad dažs nespēj savu domu uz papīra uzlikt, kur nu vēl ar cilvēkiem runāt – izstāstīt, kā īsti jārīkojas, pamatojot ar normatīvajiem aktiem,” stāsta M. Ziemele.
S. Pildava saka to pašu – ierindas policijas darbiniekiem mēdz būt komunikācijas problēmas saskarsmē ar iedzīvotājiem. Viņa stāsta, ka esot veikta virkne pētījumu, kas rāda: ja ir konfliktsituācija, iedzīvotājam ir vajadzīgs emocionālais atbalsts, bet policists cenšas noskaidrot precīzi visu par notikušo. “Te ir nesaskaņa starp abu pušu vajadzībām un izteiksmes formām,” atzīst policijas pārstāve. Profesionālajās apmācībās šīs komunikācijas prasmes arī tiekot pilnveidotas. Taču S. Pildava salīdzina: uzņēmumi, kuri strādā ar klientiem, saskarsmes mācībās iegulda lielu naudu, bet policija ar savu nepietiekamo budžetu to nevar atļauties. Taču apmācību iespēju robežās cenšas nodrošināt pašu spēkiem – psihologi izveidojuši kursu par saskarsmi.
