Vajadzīgas mācībstundas policistiem 2
“Šie darbinieki acīmredzami nebija apmācīti, kā tikt galā ar saviem darba pienākumiem,” teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 27. janvārī, kad atvainojās TV3 operatoram par to, ka policisti viņu aizturēja piketa laikā pie Krievijas vēstniecības Rīgā. Operators Sergejs Medvedevs policijas iecirknī tika nogādāts “par iespējamu piegružošanu” (viņš filmēja uz ielas nokritušo protesta lapu). Ministrs sacīja, ka incidentā bija iesaistīti policisti, kas ikdienā nestrādā masu pasākumos, bet veic objektu apsardzes pienākumus. Tajā pašā reizē policija aizturēja arī piketa rīkotāju – Ukraiņu kongresa vadītāju Mikolu Pavļuku – un ierosināja lietu par (it kā) nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, viņš protesta norises vietā izmantojis plakātu, uz kura attēlota piketos aizliegtā nacistiskās Vācijas un bijušās PSRS simbolika. Taču pats apsūdzētais skaidroja, ka šī simbolika izmantota, ne jau lai slavinātu šos režīmus, bet lai parādītu mūsdienu Krievijas “patieso dabu”. “LA” par tiesāšanos šajā lietā rakstīja jau divās publikācijās (“Ieilgušais pikets” 20. februārī un “Ieilgušais pikets II” 10. martā).
Vai vērts tērēt policijas, tiesas, Mikolas Pavļuka, aizstāves, liecinieku laiku šādai lietai? Vai policisti izprot ne tikai likuma burtu, bet arī garu? Jo aizliegtā simbolika Pavļuka turētajos plakātos tika lietota, ne jau lai slavinātu nacistisko un komunistisko režīmu.
Turklāt sirpis un āmurs plakātā bija attēlots mākslinieciski simboliski. Vai policijas darbinieki ir pietiekami apmācīti, lai kompetenti lemtu, kas kvalificējams kā nepakļaušanās un kas ne? Šie jautājumi aktualizējas, arī gaidot Latvijas karstos datumus – 16. martu un 9. maiju, kad ļaudis dodas gājienos un piketos.
Māca un mācīs vēl
Vēl nav pabeigtas dienesta izmeklēšanas par policijas darbinieku rīcību saistībā ar televīzijas operatora aizturēšanu, taču Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava sola: “Aktualizēsim vēstniecību apsardzes darbinieku apmācību.” Viņa arī skaidro, ka tādu pasākumu kā piketu, gājienu laikā kārtības nodrošināšanā strādā policijas darbinieki no publisko pasākumu grupas, un viņi esot gatavi dažādām situācijām. Minētajā gadījumā pie vēstniecības ēkas strādājuši arī vēstniecības apsardzes darbinieki, kuriem ir savi darba kritēriji, un diemžēl todien piketa laikā viņi neizvērtēja visus apstākļus.
Un tomēr – vai policijas darbiniekiem vienmēr ir pietiekami skaidri izskaidrots, kas ir un kas nav jādara šādos piketos, publiskos pasākumos? Vai apmācības ir pietiekamas?
Valsts policijas (VP) pārstāvji nedod iespēju runāt ar kādiem konkrētiem policistiem, kuri ikdienā saskaras ar šādiem pasākumiem, bet deleģē sarunai VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietnieci Dienestu koordinācijas biroja priekšnieci Mārīti Ziemeli. Viņa atbild, ka apmācības noris Policijas koledžā. Tā apmāca gan jau strādājošos darbiniekus, gan arī jaunos studentus. Tāda kārtība ir jau kopš 2013. gada. Notiek gan praktiskās, gan teorētiskās mācības. “Teorētiskajās mācībās ir jāskaidro par izmaiņām likumos un kādā veidā likumi piemērojami,” stāsta M. Ziemele, piemetinot, ka diemžēl dažreiz ir grūti izprast likumdevēju gribu, kas īsti domāts konkrētajā likumā.
Amatpersona piebilst, ka neesot iespējams paredzēt dažādu norišu scenārijus – kas konkrētajā pasākumā kurā brīdī notiks. Tāpēc ir ļoti grūti paredzēt katru situāciju un atbilstīgi darbiniekus apmācīt.
