Dziednieks Alvis Ķeviņš: Vajadzīga enerģiju apmaiņa jeb Kāpēc par dziednieka darbu jāmaksā 14
“Iepriekšējā žurnāla numurā izlasīju par dziednieku Aldi Ķeviņu. Pašai ar šādiem izredzētajiem nav bijis iespējas sastapties, bet, kopš televīzijā skatos Ekstrasensu cīņas, nešaubos, ka parastiem cilvēkiem neaizsniedzama paralēlā pasaule pastāv. Dažiem dota dāvana arī dziedināt. Gribēju uzzināt par Aldi Ķeviņu vairāk un meklēju internetā. Daudzi saka paldies par izveseļošanos, bet citi atgādina, ka par viņa palīdzību dārgi jāmaksā. Manuprāt, tas nav ētiski – ņemt naudu par to, kas ir dāvana no augstākajiem spēkiem. Ko par to saka dziednieks pats?”
Atbild dziednieks Aldis Ķeviņš
“Ar galvu darboties ir grūtāk, nekā strādāt fiziski. Kad sāku nodarboties ar dziedināšanu, naudu neņēmu. Braukāju pa Latviju, un cilvēki stāvēja rindā uz pieņemšanu. Atnāca katrs ar savu problēmu, bet aizgāja veseli. Atceros, dažreiz dienā liku klāt rokas vairāk nekā simt cilvēkiem. Kā savienotajā traukā – kāds paņem labāko, kas manī, bet vietā atstāj savu problēmu. Pamazām sāc justies iztukšots, jo visi dzīvības spēki prom. Zvaigžņu māte sacīja: “Tu tērē dāvanu, kas tev no Augšas ķēniņa un Apakšas ķēniņa.”
Aizvien skaidrāk sapratu: cilvēks slimo tāpēc, ka vārījis ziepes – vienalga, darbos, vārdos vai domās. Visvairāk ar naidu, alkatību, skaudību, šajā vai iepriekšējā dzīvē. Slimība ir karmas zobens, atgādinājums vajadzībai tikt pie skaidrības, kur pieļautas kļūdas, lai nodarījumus labotu. Tad tas būtu ceļš uz izdziedināšanos. Bet vairākums ļaužu sevī rakņāties negrib, vēlas, lai uzrodas kāds labdaris un noņem viņu problēmu. Noņemt neko nevar – dziednieks ieliek otra karmas daļu savējā. Daudziem labdariem pajūk ģimenes, viņi nodzeras, vai smagi slimo vistuvākie. Karmas bulta par iemaisīšanos. Mani skolotāji teikuši: tu dali karmas maizi, tu dali likteni, un tā ir liela atbildība. Pirms uzņemies otra raizes, jāsaprot, kā pats tiksi kārtībā, kā sevi izmazgāsi.
Dziedniekam par to jādomā visu laiku, vienalga, kādas pašattīrīšanās metodes būtu apgūtas. Jāsaprot, ka attiecības starp viņu un palīdzības lūdzēju ir enerģiju apmaiņa – lai labi abiem, jāpanāk līdzsvars. Nauda ir viens no enerģijas veidiem. Tā sniedz gandarījumu, kaut gan dažreiz pat tūkstoš eiro nerada līdzsvaru izlietotajam dzīvības spēku patēriņam. Protams, ir arī citi veidi enerģiju līdzsvara nodrošināšanai. Martiņa, piemēram, savu pacientu tuviniekus sūtīja dārzā rakt zemi, kamēr pati darbojās ar slimnieku. Dažreiz izskatījās jocīgi: viens uztaisa bedri, otrs lāpsto ciet. Arī naudu viņa ņēma. Cita lieta, ka nerausa laicīgās bagātības, bet deva tālāk sev vien zināmiem mērķiem. Daudzus cilvēkus atbalstīja, taču visvairāk ziedoja baznīcu uzturēšanai un remontiem. Zvaigžņu māte nedziedināja, tikai dažreiz izmantojas savas gaišredzības spējas. Dzīvoja ļoti pieticīgi, tomēr viņai bija, ar ko atbalstīt ticības lietas.
Man bijis tā, ka cilvēks par darbu atnes tikai maizes šķēli un speķa gabalu. Nav svarīgs samaksas līdzekļa lielums, bet princips – dots devējam atdodas.
Ir reizes, kad palīdzību atsaku, lai arī cik bagātīgs atalgojums tiktu solīts. Pie manis savulaik vērsās kāda fermas īpašniece. Zināju, ka viņa savu mērķu sasniegšanai dara ļoti nelabas lietas – iejaucas mirušo pasaulē. Par to saņēma vienu brīdinājuma triecienu pēc otra. Vispirms ar nezināmu kaiti saslima un nobeidzās cūkas, tad tuvu cilvēku negaisa laikā saspēra zibens. Taču sieviete tikai turpināja savas nekrietnības. Līdz brīdim, kamēr pati sasirga ar briesmīgu ligu – viss ķermenis noklājās vātīm. Kad es palīdzību atteicu, viņa aizgāja pie cita dziednieka. Kļuva vesela, uzkraujot savu karmas melnumu labdarim.
Esmu dziednieks, bet vairs neesmu labdaris, kaut gan joprojām ir gadījumi, kad palīdzu cilvēkiem bez maksas. Tikai cenšos nelikt klāt rokas, daru to attālināti – internetā vai pa telefonu. Skaties uz sevi no malas! Es tevi pavadīšu pie brīžiem, kad bijis iedomīgs, kad gribēji notikumus sasteigt vai tikt pie kārotā uz citu rēķina. Maini kaut ko dzīvē! Tad izvirzu ultimātu: vai strādāsi ar sevi – priecīgs, laimīgs un pateicīgs, ka esi pasaulē, un tev kļūs labi, vai atsakos darbu ar tevi turpināt. Diemžēl lielākā daļa cilvēku kaut ko savā dzīvē mainīt nav ar mieru.
Labdaris patiesībā dara citiem sliktu, jo atradina līdzcilvēkus no pašizaugsmes. Tas attiecināms ne tikai uz dziedniecību. It visās saskarsmes un sadarbības jomās jābūt enerģijas apmaiņai, kur abu pušu devums ir līdzvērtīgs. Tā ne vienmēr mērāma ar naudu. Es tev sazāģēju malku, bet tu man uzliec kārtīgas pusdienas. Es tev piedāvāju savu talantu griezt matus, stādīt dārzu, labi rakstīt, bet tu kā darba devējs man par to adekvāti samaksā. Jo augstāka kvalitāte, jo lielāka maksa. Līdzsvars. Tiklīdz tas tiek izjaukts, sistēma grūst. Ubags, kurš ar mieru iztikt no plaukstā ieliktiem grašiem, izvirst. Uzskatīdams, ka citiem viņam jādod, nekad no sava stāvokļa laukā netiks. Firma, kurā darbinieki ar mieru, ka ar viņiem nerēķinās, ilgstoši pastāvēt nespēj.
Nedrīkst otram dot, neparādot ceļu, kā saņemties un tikt galā pašam. Zivs un makšķeres princips. Es mācu, kā pašiem sevi izdziedināt. Kā mainīt domāšanu, pieņemot citus lēmumus. Lēmuma pieņemšanas brīdī mainās liktenis. Par to labi pateikts uzrakstā uz pieminekļa kādā Ziemeļvidzemes kapsētā: savu bagātību pirms nāves notērēju pats.”
