Vajadzība, “sāpe” pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka, nekā krīzes radīta piesardzība 1
Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji Covid-19 krīzes ietekmē negaida, aģentūru LETA informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norādīja, ka visi četri projekti, kas “Bonava Latvija” bija ražošanā – “Krasta kvartāls”, “Dreilinga mājas”, “Pagalms 0.2” Turaidas ielā, “Fjordi” Ganību dambī – tiek turpināti.
Kļaviņš informēja, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas bija kritums, klientu intereses zudums, bet aprīļa beigās novērots straujš kāpums, jo visi gaidīja 12.maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese atkal nedaudz noplaka.
“Protams, ir piesardzība. Vajadzība, “sāpe” pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka, droši vien tāpēc interese maija sākumā atgriezās.
Vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti,” pavēstīja Kļaviņš, piebilstot, ka pārdošanas darījumi ir arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr apjoms varētu atgriezties. Vienīgā neskaidrība – cik liela būs sabremzēšanās inerce.
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis apstiprināja, ka marta vidū klientu interese par hipotekāro kredītu ļoti strauji nokritās – vairāk nekā uz pusi uzreiz, nedēļas laikā.
“Palika tie, kas jau bija iesākuši virzīt mājokļa iegādi vai savas privātmājas celtniecību. Bija klienti, kuri gaidīja, ka kritīs nekustamā īpašuma cena, bet mēs saprotam, ka šī nav iepriekšējā krīze, kura tiešām ietekmēja nekustamo īpašumu tirgu. Šī ir atšķirīga.
Turklāt starp visām trijām Baltijas valstīm situācija cenu ziņā pie mums ir labvēlīgākā,” pauda Dūcis.
Tādējādi “Swedbank” pusotru mēnesi vairāk fokusējās uz tiem klientiem, kam jaunā situācija bija radījusi grūtības. Šobrīd pieteikumi pamatsummas maksājuma atlikšanai, pēc bankas pārstāvja sacītā, ir gandrīz izsīkuši.
“Pozitīvā tendence – pēdējās trīs-četras nedēļas redzam, ka ir arī jauni darījumi, pieteikumi sāk pakāpeniski augt. Maija vidū intereses ziņā bijām sasnieguši to līmeni, kāds bija pirms ārkārtējās situācijas,” komentēja Dūcis.
Viņš norādīja, ka bankas patlaban daudz lielāku uzmanību pievērš nozarēm, kurās darbojas klienti, lai pārliecinātos par ienākumu ilgtspējību un situācijās, kad darba devējus ir ietekmējusi ārkārtas situācija, aicina cilvēkus pārdomāt divreiz savu maksātspēju nākotnē un vērsties pēc aizdevuma, kad par finansiālo situāciju vairs nav bažu. Savukārt kreditēšanas nosacījumi īpaši nav mainījušies.
“Neuzskatām, ka šī ir nekustamā īpašuma krīze, līdz ar to kaut ko mainīt nodrošinājuma izvērtēšanā nav īsti pamatojuma.
Šā brīža situācija ietekmē klienta potenciālo maksātspēju, tai vairāk pievēršamies. Neesam pamanījuši, ka būtu notikušas būtiskas cenu izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū. Attiecībā uz pirmajām iemaksām neesam kļuvuši daudz striktāki. Skatāmies piesardzīgāk, ja kāds vēlēsies iegādāties ekskluzīvu īpašumu, veikt dārgu pirkumu, vai plāno darījumu, kurš realizēsies pēc ilgāka laika. Šādos gadījumos pirmās iemaksas apmērs būs lielāks,” skaidroja Dūcis.
Arī Kļaviņš ir novērojis, ka dažiem cilvēkiem ir gaidas, ka cenai būtu jāsamazinās, jo iepriekšējā krīzē tā esot bijis. “Taču, ja paskatāmies, kāds ir pieejamais produkts tirgū, tas ir samērojams ar pirktspēju.
Tirgū nav pārsātinājuma, kāds bija iepriekšējā krīzē. Toreiz piedāvājumā bija dažādi objekti bez pielietojuma, piemēram, privātmājas kaut kur tālu pļavā. Šoreiz produkts ir pilnīgi atšķirīgs. Lielākā daļa piedāvājuma ir mērķēta uz klienta vajadzību apmierināšanu,” ir pārliecināts Kļaviņš.
Pašlaik nekustamā īpašuma attīstītāji turpina tos projektus, kas bija sākti jau pirms Covid-19 krīzes.
Taču ir tādi projekti, kuri jau ir saskaņoti, kurus jau būtu jāsāk būvēt, taču uzņēmēji ir pieņēmuši lēmumu nogaidīt, tādu gadījumu ir diezgan daudz,
atzina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Viņš uz situāciju mudināja paraudzīties ne tikai īstermiņa situācijas perspektīvā, kura ir radusies Covid-19 iespaidā, bet atcerēties arī par tirgu ilgtermiņā ietekmējošiem faktoriem.
Piemēram, 72% rīdzinieku dzīvo padomju laikos būvētos namos, tie nav siltināti un neatbilst valsts klimata politikas mērķiem.
“Ja raugāmies, kā notiek mājokļu fonda atjaunošana Rīgā, rādītāji nav iepriecinoši. Lietuvā gadā tiek uzbūvēti aptuveni 5000 jaunu mājokļu, Latvijā – aptuveni 1500. Niša izaugsmei ir viena no izteiktākajām starp jomām, kas saistītas ar iekšējo pieprasījumu,” uzsvēra Kļaviņš.
Viņaprāt, situācijā, kad hipotekārā kreditēšana turpinās, pieprasījums pēc mājokļiem ir, bet daļa attīstītāju ir atlikuši būvniecību, var nonākt pie tā, ka piedāvājums ir ierobežots, līdz ar to cenas pat var kāpt.
Vanags norādīja, ka, pieņemot puslīdz pozitīvu ekonomikas attīstības vektoru, pieprasījums pēc jauniem, energoefektīviem mājokļiem varētu tikai augt.
Runājot par biroju platību segmentu, Vanags norādīja, ka ir vairākas teorijas, tostarp, piemēram, tie, kas pārdod lauku mājas, saka – biroji nebūs vajadzīgi, visi strādās attālināti. Par vienu tendenci gan vairums ir vienisprātis – ideja, ka būs tikai atvērta plānojuma telpas un tajās tiks palielināts cilvēku daudzums, nav vairs īsti dzīvotspējīga.
“Iespējams, dienu divas cilvēks strādā no mājām, bet viedoklis, ka biroji kā mūsdienīgu pakalpojuma eksporta uzņēmumu infrastruktūra pazudīs, ir margināls,” uzskata Vanags.
Kopumā Vanags norādīja, ka biroju tirgū valda piesardzīgs optimisms.
Viņš atgādināja, ka Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāk mūsdienīgu platību nekā Tallinā un 1,7 reizes – nekā Viļņā. “Tas ir svarīgi, ja vēlamies piesaistīt starptautiskos biznesa pakalpojumu centrus, uzņēmumus, kas darbojas pakalpojumu sektorā,” uzsvēra Vanags.
Viņš informēja, ka Rīgā ir četri-pieci nopietni, daudzos desmitos miljonu eiro vērti investīciju projekti biroju segmentā tieši pirmsbūvniecības stadijā un investori tagad nogaida – kas notiks ar pieprasījumu. Turklāt banku prasības attiecībā pret šādu projektu finansēšanu ir diezgan stingras.
Vanags skaidroja, ka finansējuma pieejamība ir nopietns jautājums ne tikai komercīpašumu, bet arī mājokļu attīstītajiem. Nereti tie ir spiesti izmantot nevis institucionālo banku pakalpojumus, bet, piemēram, pūļa finansējumu, kas ir krietni dārgāks, līdz ar to – arī gala produkts. Vanags vēl akcentēja faktu, ka šobrīd attīstītāji nevar izmantot “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” atbalstu.
“Zinu kādu projektu Rīgā, kam šajā situācijā attīstītājs ir saņēmis aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB). EIB aizdod komerciāla biroju centra attīstīšanai Rīgā, bet Latvijas valsts garantijas, finanšu instrumenti nav pieejami,” akcentēja Vanags, uzsverot, ka uzņēmēji kopumā sagaidītu banku aktīvāku vēlēšanos kreditēt nekustamā īpašuma attīstīšanas biznesu.
Pēc Kļaviņa domām, bankas, dzirdot, ko saka valdība, – guldīsim naudu būvniecībā, bažījas par to, kas notiks ar būvniecības izmaksām, tas ir, vai attīstītājs, kurš iet uz banku, spēs iekļauties šobrīd aktuālajā tāmē arī nākotnē.
“Latvijā ap 75% būvniecības veido publiskie pasūtījumi. Un tikai 25% ir privātie. Tāpēc ir izteikts disbalanss un tirgus ir diezgan neelastīgs,” raksturoja Kļaviņš.
Viņaprāt, ja tiks sākti lielie projekti, būvniecības tirgus atkal tiks “kurināts”,
cenas tiks spiestas uz augšu, tāpēc būtu jāstimulē infrastruktūras izbūve, nevis dārgas celtnes. Tāpat varētu tikt stimulēta ēku siltināšana, atjaunošana, tas dotu pienesumu ekonomikā, nodrošina ilgtspēju.
Attiecībā uz cenu izmaiņām eksperti arī turpmāk izteiktam kritumam neredz pamatojumu. Kļaviņš pieļāva, ka būvizmaksas īstermiņā varētu “nostaigāt”, bet nākotnē tām būs tendence palielināties. Ja attīstītājiem kādā brīdī apstājas tirdzniecība, tiem var būt dažāda reakcija, tāpēc svārstības varētu būt.
Savukārt Dūci ārkārtējā situācijā pārliecinājis tas, ka, brīdī, kad nokritās pieprasījumu skaits no potenciālajiem pircējiem, aptuveni tikpat samazinājās arī piedāvājumu skaits. “Pārdevēji spēj nogaidīt šo krīzes posmu, nav spiesti samazināt cenu, lai tikai varētu pārdot īpašumu. Tas rāda, ka tirgus spēj noregulēties,” skaidroja Dūcis.
Kā vienu no nākotnes tendencēm Vanags tikmēr izcēla institucionālā īres tirgus attīstību. “Daudz strādājam pie tā, lai tiktu pieņemts jauns īres likums. Šobrīd faktiski, ja izīrējat dzīvokli, bet īrnieks nemaksā, panākt telpu atbrīvošanu nevarat nekā savādāk, kā vien piecus gadus tiesājoties,” atgādināja Vanags, piebilstot, ka produkta veids, kas šajā kontekstā varētu kļūt populārs, – īre ar izpirkumu.
