“Vajadzēja vispār karu sākt ātrāk, bet…” tagad Putins esot gatavs kompromisam, toties Zelenskis nevarot juridiski parakstīt vienošanos 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka viņš ir gatavs kompromisam Ukrainas jautājumā iespējamās sarunās ar ASV jaunievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, lai izbeigtu karu, un viņam nav priekšnoteikumu sarunu uzsākšanai ar Ukrainas varas iestādēm, vēsta Reuters.
Tramps, kurš sevi dēvē par darījumu slēgšanas meistaru un ir grāmatas “Trump: The Art of the Deal” autors, ir solījis ātri izbeigt konfliktu, taču vēl nav sniedzis detaļas par to, kā viņš to plāno paveikt.
Putins, atbildot uz jautājumiem valsts televīzijā ikgadējās jautājumu un atbilžu sesijas laikā, sacīja, ka ir gatavs tikties ar Trampu, ar kuru viņš nav runājis vairākus gadus.
Atbildot uz jautājumu, ko viņš varētu piedāvāt Trampam, Putins noraidīja apgalvojumu, ka Krievija ir vājā pozīcijā, norādot, ka Krievija ir kļuvusi daudz spēcīgāka kopš brīža, kad viņš 2022. gadā pavēlēja karaspēkam iebrukt Ukrainā.
“Mēs vienmēr esam teikuši, ka esam gatavi sarunām un kompromisiem,” sacīja Putins, piebilstot, ka Krievijas spēki, virzoties pa visu fronti, tuvojas savu primāro mērķu sasniegšanai Ukrainā.
Reuters pagājušajā mēnesī ziņoja, ka Putins ir atvērts apspriest pamiera vienošanos ar Trampu, bet izslēdz iespēju veikt būtiskus teritoriālus piekāpšanās un uzstāj, lai Kijiva atsakās no savām ambīcijām pievienoties NATO.
Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievijai nav priekšnoteikumu sarunu uzsākšanai ar Ukrainu un tā ir gatava sarunām ar ikvienu, tostarp prezidentu Volodimiru Zelenski.
Tomēr viņš norādīja, ka jebkuru vienošanos var parakstīt tikai ar Ukrainas leģitīmajām varas iestādēm, kuras pašlaik Kremlis uzskata tikai par Ukrainas parlamentu.
Zelenskim, kura pilnvaru termiņš bija paredzēts beigties šī gada sākumā, bet ir pagarināts sakarā ar kara stāvokli, būtu jābūt atkārtoti ievēlētam, lai Maskava viņu uzskatītu par leģitīmu jebkuras vienošanās parakstītāju, lai nodrošinātu tās juridisko spēkā esamību, sacīja Putins.
Putins noraidīja ideju par pagaidu pamiera noslēgšanu ar Kijivu, sakot, ka pietiekama būtu tikai ilgstoša miera vienošanās ar Ukrainu.
Jebkurām sarunām būtu jāsākas ar sākotnējo vienošanos, ko Krievijas un Ukrainas sarunvedēji panāca kara pirmajās nedēļās Stambulā, kas netika īstenota, viņš piebilda.
Daži Ukrainas politiķi uzskata šo sākotnējo vienošanos par līdzvērtīgu kapitulācijai, kas būtu neitralizējusi Ukrainas militārās un politiskās ambīcijas.
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ir izraisījis desmitiem tūkstošu nāves gadījumu, pārvietojis miljoniem cilvēku un radījis lielāko krīzi Maskavas un Rietumu attiecībās kopš 1962. gada Kubas raķešu krīzes.
Krievija, kas konfliktu raksturo kā aizsardzības īpašo militāro operāciju, lai apturētu bīstamo NATO paplašināšanos uz austrumiem, kontrolē aptuveni piekto daļu Ukrainas un šogad ir ieņēmusi vairākus tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas.
Apņēmības pilna iekļaut četrus Ukrainas reģionus Krievijā, Maskavas spēki ir ieņēmuši ciematu pēc ciemata austrumos un pašlaik apdraud stratēģiski svarīgas pilsētas, piemēram, Pokrovsku, nozīmīgu ceļu un dzelzceļa mezglu.
Putins sacīja, ka cīņas ir sarežģītas, tāpēc ir “grūti un bezjēdzīgi minēt, kas notiks tālāk… (bet) mēs virzāmies, kā jūs teicāt, uz mūsu primāro uzdevumu risināšanu, kurus mēs izvirzījām īpašās militārās operācijas sākumā.”
Apspriežot Ukrainas spēku turpmāko klātbūtni Krievijas Kurskas reģionā, Putins sacīja, ka Kijivas karaspēks tiks padzīts, taču atteicās precizēt, kad tieši tas notiks.
Karš ir pārveidojis Krievijas ekonomiku, un Putins norādīja, ka tā uzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izraisa satraucoši augstu inflāciju.
Tomēr viņš sacīja, ka izaugsme ir augstāka nekā daudzās citās ekonomikās, piemēram, Apvienotajā Karalistē.
Atbildot uz jautājumu, vai viņš rīkotos citādi, Putins sacīja, ka vajadzēja ievest karaspēku Ukrainā agrāk nekā 2022. gadā un ka Krievijai vajadzēja būt labāk sagatavotai karam.
Kad BBC žurnālists jautāja, vai viņš ir rūpējies par Krieviju, kā to bija lūdzis Boriss Jeļcins, pirms 1999. gada beigās nodeva prezidenta amatu, Putins atbildēja apstiprinoši.
“Mēs esam atkāpušies no bezdibeņa malas,” sacīja Putins.
“Es esmu darījis visu, lai nodrošinātu, ka Krievija ir neatkarīga un suverēna vara, kas spēj pieņemt lēmumus savās interesēs.”
Putins sacīja, ka Krievija ir izteikusi priekšlikumus Sīrijas jaunajiem valdniekiem par Krievijas militārajām bāzēm tur, un lielākā daļa cilvēku, ar kuriem Maskava ir runājusi šajā jautājumā, atbalstīja šo bāzu saglabāšanu.
Viņš piebilda, ka Krievijai būtu jāapsver, vai bāzes saglabāt vai nē, bet baumas par Krievijas ietekmes izzušanu Tuvajos Austrumos esot pārspīlētas.
Putins izcēla “Oresņik” hiperskaņas raķetes “neuzvaramību”, norādot, ka Krievija to jau ir izmēģinājusi Ukrainas militārajā rūpnīcā. Viņš teica, ka ir gatavs organizēt vēl vienu tās palaišanu Ukrainas virzienā, lai pārbaudītu, vai Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmas spēj to notriekt.
Briselē Zelenskis preses konferencē Eiropas Padomes sanāksmē komentēja Putina raķešu izteikumus, jautājot: “Vai jūs domājat, ka viņš ir pie pilna prāta?”
