Vairums Saeimas komisiju vadītāju vēl nav saņēmuši speciālās pielaides valsts noslēpumam 11
Vairums to Saeimas komisiju vadītāju, kuriem darbam būtu nepieciešama pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, šāda atļaujas vēl nav saņēmuši, noskaidroja aģentūra LETA.
Sarunās ar aģentūru LETA politiķi lielākoties to pamatoja ar vēl neiesniegtiem dokumentiem atļaujas saņemšanai.
Starp deputātiem, kuriem vēl nav piekļuves valsts noslēpumam, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore (NA), Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Ingrīda Circene (JV), Eiropas lietu komisijas vadītājs Andris Sprūds (P), Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA), Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka (AS) un priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne (JV).
Līdz pirmdienas vakaram aģentūrai LETA izdevies noskaidrot, ka pielaide jau ir aizsardzības ministre Inārai Mūrniecei (NA) un tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), savukārt vēl daļa ministru ar preses pārstāvju starpniecību norādīja, ka pielaides jautājums vēl ir procesā. Ar vairākiem ministriem aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties.
Satversmes aizsardzības birojā (SAB) aģentūra LETA uzzināja, ka daļai ministru un deputātu jau izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Pārējo politiķu pārbaudes turpinās likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.
Pielaides ir nepieciešamas visiem ministriem. Atļauja ir vajadzīga tikai tiem deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.
Tās ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Personu vērtēšanas kritēriji ir ietverti likumā “Par valsts noslēpumu”.
Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiek veiktas īpaši rūpīgi, pauž SAB.
Vienlaikus līdzšinējā Saeimas prakse liecina, ka pielaides neesamība var neliegt deputātiem darboties atsevišķās minētajās komisijās, jo komisiju darbakārtību tikai daļēji veido ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Šādi deputāti bez pielaides darbojās arī iepriekšējo parlamenta sasaukumu laikā. Piemēram, pielaide nebija 13.Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam, kuru vēlāk aizturēja par spiegošanu Krievijas labā.
Ņemot vērā, ka Ādamsonam nebija pielaide valsts noslēpumam, viņš nevarēja piedalīties tajās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās skatīja valsts noslēpuma objektus. Šīs komisijas kompetencē, piemēram, ir skatīt jautājumus, kas skar aizsardzības un iekšlietu nozaru budžetu, armijas un iekšlietu dienestu attīstības prioritātes.
Šīs komisijas sēdes darbakārtībā detaļas par iekšlietu nozares un armijas materiāltehnisko nodrošinājumu tiek klasificētas atbilstoši valsts noslēpuma objektu sarakstam un daļa jautājumu skatīti attiecīgās augstākas klasifikācijas sēdēs, piemēram, specifiski armijas iepirkumiem veltīti jautājumi.
Deputāts gan varēja piedalīties komisijas sēdēs, kurās aizsardzības un iekšlietu nozares amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
