Vairums Latvijas banku joprojām nav publicējušas gada pārskatus 0
Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi “Baltic International Bank”, “BlueOrange Bank”, “LPB Bank”, “Meridian Trade Bank”, “PNB banka” (iepriekš “Norvik banka”), “Privatbank”, “Signet Bank”, kā arī “Rietumu banka”, kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.
“Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,” intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.
Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem.
“Šajā situācijā ir divas puses – auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,” teica FKTK priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka pēdējā laikā arvien ir pieaugusi naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību sadaļa, kas jāvērtē audita ietvaros, tāpēc arī audita kompānijas, kā ikviens privāts bizness, skatās, kādus riskus ir vērts uzņemties un kādus ne.
“Arī no auditoriem šodien tiek prasīts arvien vairāk. Ļoti iespējams, ka arī viņi tāpēc ir kļuvuši izvēlīgāki,” sacīja Putniņš.
Tāpat FKTK vadītājs minēja, ka komisija par situāciju audita biznesa vidē ir vērsusi Finanšu ministrijas, kā atbildīgās institūcijas, uzmanību.
“Mēs esam situācijā, kad bankām ir pieejams vai nu tā saucamais starptautiskais auditoru “lielais četrinieks”, kas pēdējos 20-25 gadus ierasti veic mūsu banku auditus, vai arī daudz mazākas vietējās kompānijas.
Lai auditētu banku tomēr ir jābūt specifiskām zināšanām, jo ir atšķirība vai veic auditu nelielā komercuzņēmumā vai bankā, kas ir daudz sarežģītāka no audita perspektīvas. Tādēļ, ja visas četras starptautiskās audita kompānijas, kuras strādā Latvijā, sašaurina savu darbību, tad bankai ir ļoti grūti atrast kādu pieredzējušu vietējo auditoru, kurš šīs lielās starptautiskās audita kompānijas var aizvietot.
Atšķirībā no lielākām valstīm, mūsu tirgū vietējo audita kompāniju piedāvājums bankām, maigi izsakoties, ir ļoti šaurs,” atzina Putniņš.
Viņš arī norādīja, ka pēdējos gados banku audita procesu visā pasaulē padara sarežģītāku AML jomas izvērtējuma nozīmes pieaugums, kas arī jāsniedz auditoram. “Auditoram var rasties reputācijas risks, ja kaut ko gadās palaist garām. Turklāt pie auditoriem pamatā strādā finanšu audita veicēji, bet AML jau ir blakus zinātne.
Tādēļ, ja kāds auditors izvērtē, ka viņam šis risks ir par lielu, tad banku audita veikšana nav spiesta lieta, jo tas ir biznesa lēmums. Rezultātā, ņemot vērā dažu auditoru reakciju, situācija ir problemātiska,” pauda Putniņš.
Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā risinājums ir tikai viens – lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz starptautiskajām audita kompānijām, ir jānodrošina, ka banku auditus spēj veikt arī noteikts skaits vietējo auditoru.
“Tas nav vienkārši, jo tam ir savlaicīgi un pakāpeniski jāgatavojas – ir jābūt pieredzei, kvalificētam personālam, jāapgūst jaunākā prakse un jābūt starptautiskā apritē. Tāpat ir jāsaprot, ka vietējie uzņēmumi nevar 20 gadus to nedarīt, tad sākt mācīties un tad vienreiz sagatavot kādas bankas auditu. Tas tomēr ir bizness un tādēļ arī no valsts puses šo tirgu ir kaut kā tālredzīgi jāorganizē.
Pagaidām mums skaidras atbildes no Finanšu ministrijas nav, kā tas turpmāk iecerēts. No vienas puses neviens neko nevar pārmest, no otras puses – arī valstij uz sevi ir jāpaskatās un jāuzņemas atbildība, ka tirgus ir nokaitēts līdz šādai situācijai, ka aizvien pietrūkst vietējo auditoru, kas varētu veikt banku auditus un izdarīt to likumā noteiktajā termiņā,” sacīja Putniņš.
Uz jautājumu, kad FKTK varētu paziņot kādu lēmumu saistībā ar likuma normas neievērošanu, Putniņš atbildēja, ka komisija ilgi šīs lietas neskatīs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka likums par šādu pārkāpumu paredz gan soda naudu, gan brīdinājumu, gan vienkārši skaļu nopēlumu, gan profilaktiskas pārrunas. “Spektrs ir plašs,” piebilda Putniņš.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestāde pati nodrošina, lai gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tā sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
