Vairums Krievijas iedzīvotāju – par Ļeņina apbedīšanu 7
Vairums Krievijas iedzīvotāju nekad nav bijuši Vladimira Iljiča Ļeņina mauzolejā Maskavas Sarkanajā laukumā un viņiem arī nekas nebūtu pret “visu zemju proletāriešu vadoņa” apbedīšanu, liecina saistībā ar Ļeņina 144. dzimšanas dienu 22. aprīlī publicētie fonda “Sabiedriskais viedoklis” aptaujas rezultāti.
Diskusija par iebalzamētā PSRS dibinātāja ķermeņa atdošanu zemei Krievijā ilgst jau kopš PSRS sabrukuma, un par “Ļeņina iznešanu” izteicies arī Mihails Gorbačovs. Tāpat Krievijas Pareizticīgā baznīca mirušā atdošanu zemei uzskata par kristīgu rīcību, tomēr, kad 2012. gadā sākās runas par mauzoleja remontdarbiem, sabiedrību ļoti ieinteresēja jautājums vai Ļeņina mūmija uz tā laiku tiks iznesta, vai paliks telpā. Kā norāda portāls “news.ru”, acīmredzot, šajā apstākli daudzi saskatīja simbolismu, tādēļ varasiestādes pasteidzās publiku nomierināt, ka Ļeņins paliks mauzolejā pat remonta procesā.
Aprīlī visos Krievijas reģionos izdarītā fonda “Sabiedriskais viedoklis” aptauja liecina, ka 69% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju padomju svētnīcā nekad nav bijuši, savukārt pat tie, kas to apmeklējuši, lielākoties to darījuši pirms vairāk nekā 20 gadiem. 39% mauzoleju neapmeklējošo uzsvēruši, ka nekad to arī nedarīs. 61% aptaujāto izteikušies par Ļeņina apbedīšanu, kas tiek uzskatīts par ļoti augstu rādītāju. Turklāt tāds saglabājas jau otro gadu pēc kārtas. Tomēr 52% respondentu joprojām uzskata proletariāta vadoni par “labu cilvēku”, bet 43%, ka viņš atstājis pozitīvu iespaidu uz valsts attīstību.
Ja neskaita pārliecinātos komunistus, iespējams, viens no Ļeņina apbedīšanas lielākajiem šķēršļiem ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina nostāja. Viņš 2012. gadā kādā diskusijā apstrīdēja tēzi, ka mauzoleji neatbilst pareizticības tradīcijām. Kā arguments tika minēti svēto pīšļi, kas relikviju un svētumu statusā glabājas vairākos Krievijas klosteros.
