“Vairs nevaram paļauties uz second hand.” Rajevs komentē Lietuvas atvaļinātā majora izteikumus par Latviju, kā vājāko posmu NATO aliansē 65
Autors: Līva Sila
Trešdien, 23.augustā, TV24 raidījumā “Uz līnijas”, atbildot uz jautājumu, vai tiešām Latvija ir NATO robežas vājākais posms, kā to Lietuvas televīzijā teicis atvaļinātais majors Darjus Antanaitis, NBS rezerves pulkvedis, militārais analītiķis, 14. Saeimas deputāts (AS) Igors Rajevs atbild, ka daļēji tam var piekrist.
“Bet kā parasti, atvaļinātais majors Darjus Antanaitis runā melns un balts kategorijās. Tādas kategorijas praktiski neeksistē, tāpēc pārejam pelēkajā zonā. Gribētos, lai tās spējas, kas ir mūsu armijai, būtu labākas un mēs būtu aprīkoti ar modernāku ekipējumu,” atzīst Rajevs.
Rajevs nenoliedz, ka Lietuvas bruņojums ir atšķirīgs “viņi ir sapirkuši gan ļoti dārgas un labas artilērijas sistēmas, gan riteņu bruņumašīnas. Jautājums – kāda ir šīs tehnikas izmantošanas efektivitāte, cik bieži tās lūst un cik efektīvi Lietuvas armija var tās izmantot.”
Skaidrojot, kādēļ Latvijai nav tik labu kaujas mašīnu kā Lietuvai, Rajevs saka: “Savā laikā mūsu budžeti attīstījās citādāk, nauda, kuru atvēlējām aizsardzībai, bija dažāda. Un lietuviešiem bija lielāks procents, kuru atvēlēja investīcijām un jauna ekipējuma iegādei. Tāpēc viņi atļāvās nopirkt trīs transporta lidmašīnas, jaunu kaujas apgādes tehniku, haubices, “Boxer” riteņu kaujas mašīnas. Bet mēs varējām atļauties to, ko varējām atļauties.”
Turpinot par Latvijas armijas tehnisko nodrošinājumu, Rajevs atklāj, ka ir informēts par plānoto jaunas tehnikas iegādi, ar ko tagadējā mehanizētā kājnieku brigādes tehnika varētu tikt papildināta. “Un tai tehnikai, kuru pirksim, ir jābūt modernai, kas atbilst visām mūsdienu prasībām Mēs vairs nevaram paļauties uz second hand,” uzskata Rajevs.
Pirms nedēļas, Lietuvas sabiedriskajā televīzijā, kara analītiķis un Lietuvas armijas rezerves majors Darjus Antanaitis ir norādījis, ka Latvijas robeža rada vislielāko bīstamību alianses drošībai, proti Latvija esot ķēdes vājākais posms, nevis Suvalku koridors, un tieši Latvijā ir vislielākais provokāciju risks, un migrantu krīze pie Latvijas-Baltkrievijas robežas ir viena no tādām.
