Skolotāji kārtējo reizi piemānīti, vai? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais skolu finansēšanas modelis, ar ko iecerēts turpmāk noteikt, cik daudz naudas valsts piešķirs skolotāju algām un kā šis finansējums tiks sadalīts starp pašvaldībām, pedagogu arodbiedrības, skolu vadītāju un arī pašvaldību ieskatā ir netaisnīgs un neatbilstošs realitātei. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kaut problēmas izstrādātajā modelī publiski neatzīst, modeli vismaz pagaidām izskatīšanai valdībā nevirza.
Par to, kā turpmāk finansēt skolas un algot skolotājus, ministrijā izveidota darba grupa sāka spriest vēl iepriekšējās ministres Ilgas Šuplinskas laikā. Toreiz izvēlētais modelis, kam piekrita tā sauktie sociālie partneri – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija –, gan izrādījās pārāk dārgs.
Tāpēc nu tapis jauns, kas paredz skolotāju algām paredzēto finansējumu sadalīt nevis skolām, bet pašvaldībām, lai tās tālāk pašas lemtu, cik daudz naudas skolotāju algām piešķirt katrai no pašvaldības teritorijā esošajām skolām.
Algas varēs celt, bet…
Sociālie partneri gan ne tik daudz iebilst pret pašu principu, bet pret naudas daudzumu, ko IZM tuvākajos gados grasās novirzīt pedagogu algām: naudas būšot par maz un tāpēc daudzu problēmu risināšana būšot pārlikta uz pašvaldību pleciem.
LIZDA jau paziņojusi, ka skolotāju algas tikšot iesaldētas. Kā tā, ja zināms, ka algu palielinājums plānots? No šā gada 1. septembra skolotāju minimālā alga par slodzi – 30 darba stundām nedēļā – būs 900 eiro pašreizējo 830 eiro vietā, bet bērnudārzu audzinātājām, kuras strādā 40 stundas nedēļā, – 970 eiro (līdz šim 872 eiro). Lai nodrošinātu šo algu kāpumu, IZM arī lūdz valdībai papildu naudu: vairāk nekā divus miljonus eiro no valsts budžeta programmas neparedzētiem izdevumiem.
No dokumenta turklāt izriet, ka nākamajā mācību gadā Latvijā pieaugs skolēnu skaits, tāpēc arī septembrī no šīs pašas budžeta programmas IZM naudu prasīs atkal.
Minimālās likmes pieaugums plānots arī nākamajos gados (skat. tabulu).
Neraugoties uz algas kāpumu, LIZDA norāda, ka tā neatbilst Izglītības attīstības pamatnostādnēm. Proti, saskaņā ar tām pedagoga alga turpmāk būtu jārēķina, ņemot vērā, cik pelna sabiedriskajā sektorā strādājošie ar augstāko izglītību, bet IZM to neesot ņēmusi vērā.
Pašvaldībām nauda būs jārod pašām
Taču vēl lielākas bažas rada tas, ka protokollēmuma projektā, ko IZM plānojusi iesniegt izskatīšanai valdībā līdz ar jauno finansēšanas modeli, norādīts, ka, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu, laikā no 2023. līdz 2025. gadam nav plānots palielināt mērķdotāciju par katra skolēna izglītošanu pamatizglītības un vidējās izglītības posmā.
Šajā pašā protokollēmuma projektā IZM gan valdībai norāda, ka būs vajadzīgs papildfinansējums: 2023. gadā – 6 696 904 eiro, 2024. gadā – 7 406 760 eiro, 2025. gadā – 8 471 520 eiro. Tātad, kaut neliels, bet finansējuma pieaugums tomēr būs.
Atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem, IZM norāda, ka dotācija pieaugs par 8,4 procentiem: tā paredzēta zemākās likmes celšanai, bet nauda algu celšanai citiem pedagogiem pašvaldībām būs jārod pašām, kārtojot skolu tīklu. “Jaunie MK noteikumi ir uzbūvēti tā, lai novadi ar nesakārtotu tīklu būtu ieinteresēti to uzlabot, bet tie, kuriem tīkls jau ir efektīvs, – lai spēj attīstīties arī ar plānoto zemākās likmes izaugsmi. Skolu tīklā ir milzīgi resursi, un modeļa viens no uzdevumiem ir tos novirzīt pedagogu algām. Ir jāvērtē, jāanalizē un pieejamais finansējums jāizmanto efektīvi.
Tieši tāpēc jaunais dotācijas pārdales mehānisms vērsts uz to, lai sistēmas īpašnieks, kas lielākoties ir pašvaldība, skatītos pēc iespējas efektīvāk uz resursu izmantošanu.”
Kāds un vai vispār algu pieaugums būs iespējams, tātad atkarīgs arī no situācijas katrā konkrētajā pašvaldībā.
Kurš iegūst, kurš zaudē?
Ministrija jau izrēķinājusi, cik liela tad varētu būt mērķdotācija skolotāju algām katrai no vietvarām pēc tam, kad būs stājies spēkā jaunais skolu finansēšanas modelis. Sešpadsmit pašvaldībās mērķdotācijai vajadzētu samazināties, taču realitātē finansējuma tām mazāk nebūs. Piemēram, mainīto reģionālo koeficientu dēļ Ādažu novadā mērķdotācija samazinās par vairāk nekā 9% vai par teju 27 000 eiro. Tomēr tiek solīts, ka novads saņems tikpat, cik līdz šim.
LIZDA uzskata, ka pašvaldības, kam jaunais modelis ir neizdevīgs, tiks dotētas uz citu pašvaldību rēķina, jo 16 no 27 pašvaldībām, kam saskaņā ar jauno modeli mērķdotācijai vajadzētu pieaugt, tā palielināsies ne vairāk kā par 2,5%, jo iecerēts noteikt tā saucamos mērķdotāciju pieauguma griestus – jau minētos 2,5%.
Piemēram, Alūksnes novadā, kas, neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem, diezgan drastiski samazinājis skolu skaitu un ko izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols pat sauc par labo piemēru, mērķdotācijai vajadzētu pieaug par 9,3%, taču tā palielināsies tikai par 2,5%. Tāpat no griestiem cietīs, piemēram, Rīga un Balvu novads.
IZM skaidro, ka modeļa ieviešanai paredzēts pārejas periods, tāpēc par sekām pagaidām vēl nevarot spriest.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž uzskatu, ka valdībai būtu jāpalielina mērķdotācija skolotāju algām par 3,4 miljoniem eiro, lai šādi griesti nebūtu jāievieš un pašvaldības saņemtu tik daudz naudas, cik tām pienākas saskaņā ar jauno aprēķinu.
Viņa arī atzīst, ka algas iesaldēsies ne jau visām pašvaldībām: drīzāk tām, kuram jaunais mērķdotācijas aprēķins ir ar mīnusa zīmi, jo sevišķi, ja tām nav iespējams kārtot skolu tīklu.
Tomēr arī LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norāda uz algu iesaldēšanu: “Būtībā algas varēs pacelt tikai uz skolu tīkla sakārtošanas rēķina, taču ne visur vēl ir ko sakārtot un, pat ja ir, finansiālais ieguvums parasti nav būtisks. Tātad, ja būs nepieciešams algu pielikums, tas, visticamāk, būs jāfinansē no pašvaldību budžetiem.”
“Kaut kā mēs neefektīvi dzīvojam”
Lai piesaistītu pedagogus, pašvaldībām nekas cits neatlikšot kā algas celt, bet no sava budžeta, kaut Izglītības likums paredz skolotāju algu maksāšanu no valsts budžeta: pedagogu vakanču kartē uzrādās jau teju tūkstotis neaizpildītu skolotāja amata vietu. Skolu slēgšana vai reorganizācija I. Dundures ieskatā vakanču problēmu neatrisinās: novērots, ka mazo lauku skolotāji, ja zaudē esošo darba vietu, citā skolā darbu nemeklē.
Jāpiebilst, ka maija beigās Centrālā statistikas pārvalde publiskoja jaunākos datus par atalgojuma līmeni dažādās nozarēs. Izrādījās, ka izglītībā tas ir otrais zemākais, apsteidzot tikai ēdināšanas jomu: kamēr valstī vidējais atalgojums “uz rokas” sasniedz 951 eiro, izglītībā tas ir tikai 737 eiro mēnesī.
Tikmēr IZM ir citi argumenti: pašvaldībām jākārto skolu tīkls, tad arī būs nauda pedagogu algu celšanai. Piemēram, Latvijā viens skolēns 2020. gadā izmaksājis 154 eiro, kamēr kaimiņvalstī Igaunijā, kur ir lielākas pedagogu algas, – 117 eiro mēnesī. “Mērķdotācijas skolotāju algām kopējais apjoms ir ap 400 miljonu eiro gadā. Kaut kā mēs neefektīvi dzīvojam,” tā ministres padomnieks J. Ozols.
Skolotājs: likme vai cilvēks?
Skolotāju arodbiedrībai ir arī citi iebildumi pret jauno finansēšanas modeli. Piemēram, nākotnē mērķdotācijas apjoms katrai pašvaldībai būšot arī atkarīgs no tā, kāda tajā ir skolotāju un skolēnu proporcija. LIZDA jau sen iebildusi, ka šī proporcija tiek rēķināta, izmantojot nevis pedagogu likmju skaitu, bet gan fiziskās personas – pedagogus.
Arodbiedrībā un arī LPS uzskata, ka ir tikai normāli, ja daļa skolotāju strādā nepilnu slodzi, kaut tāpēc pieaug pedagogu skaits. Savukārt ministrijas pārstāvis J. Ozols teic – skolēnu māca cilvēks, nevis likme. “Mums vajag skolotājus, kuri dzīvo kopā ar skolēnu skolā, nevis novada divas stundas dienā un aizskrien citos darbos,” saka J. Ozols.
Vēl viens sociālo partneru iebildums: samazināta paaugstinātā mērķdotācija valsts ģimnāzijām. IZM arguments esot tāds: pašvaldības pašas varēs lemt, vai ģimnāzijām piešķirt dāsnāku finansējumu nekā citām skolām.
Iebilstot pret iecerēto skolotāju algošanu, LIZDA šoceturtdien rīkošot piketu pie Saeimas nama.
Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē viedokli par skolu finansēšanu un LIZDA iebildumiem pauda arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš pirms vairākiem gadiem veidoja karti efektīvam skolu tīklam. Viņš pauda: “LIZDA vēlas piesaistīt izglītības sistēmai vēl un vēl naudu, neņemot vērā, ka valstij ir arī citas vajadzības, piemēram, veselības aprūpe.”
