Vairosim gaismu Latvijā! 0
Armands Birkens daudziem ir pazīstams kā populārā ansambļa “Čikāgas piecīši” mūziķis, bet novembra vidū viņš priecēs klausītājus Latvijā ar patriotisku dziesmu programmu, uzstājoties kopā ar Ievu Akurateri un Loriju Vudu. Armands stāsta, ka Latvijā jūtas kā mājās un labprāt pārceltos uz šejieni pavisam.
“Čikāgas piecīšu” mūzikai bija īpaša loma Atmodas laikā, kad uz koncertiem Mežaparkā sapulcējās pat 100 000 cilvēku. Vai mūsdienās ar mūziku ir iespējams tik ļoti uzrunāt?
Katras valsts un tautas vēsturē ir īpaši brīži, un latviešiem viens no tādiem bija 80. gadu beigas, kad Atmodas laikā pēc gadu desmitiem ilgās padomju okupācijas parādījās cerība, ka dzīve varētu mainīties uz labo pusi. Tas bija īpašs laiks, kad mūsu tauta bija vienota. Un tas atspoguļojās arī mūzikā, jo mūzika ir viens no veidiem, kā cilvēki var izpaust savas domas un emocijas. Mēs redzam, ka vēsturiski svarīgu notikumu laikā mūzikas valodai nereti ir būtiska loma. Piemēram, ASV vēsturē tāds laiks bija pagājušā gadsimta 60. gadi, kad saasinājās cīņa par melnādaino un sieviešu tiesībām, sākās protesti pret Vjetnamas karu. Šo kustību ļoti ietekmēja mūzika, piemēram, Bobs Dilans ar savām dziesmām, līdzīga loma bija arī daudziem citiem mūziķiem. Es nešaubos, ka arī nākotnē noteikti būs mūziķi, kas ar savu daiļradi palīdzēs vienot un iedvesmot tautu.
Kā jums pašam šķiet: vairāk esat latvietis vai amerikānis?
ASV esmu dzimis un nodzīvojis visu mūžu, bet vecāki mani audzināja ļoti latviskā garā. Mana pirmā valoda bija latviešu valoda, jo vecāki ar mani un māsu mājās runāja tikai latviski. Vienmēr esmu aktīvi darbojies trimdas latviešu sabiedrībā, bet, kad atbraucu uz Latviju, šeit patiešām jūtos kā mājās. Pirmoreiz apmeklēju Latviju vēl padomju okupācijas laikā, 1977. gadā, un kopš tā laika esmu redzējis ļoti dažādu Latviju. Šī zeme man ir ļoti tuva. Ja būtu jāizvēlas tikai viena vieta, kur nodzīvot visu atlikušo mūžu, tā neapšaubāmi būtu Latvija. Esmu bijis daudzās valstīs, bet nekur neesmu juties tik labi kā Latvijā.
Vai esat domājis par iespēju pavisam pārcelties uz Latviju? Pagājušogad aizgāja mūžībā jūsu mamma Rita. Vai tagad Čikāgā nav vientuļi?
Ziemeļamerikā man gandrīz vairs nav palicis radu, jo šovasar mūžībā aizgāja arī mana tēva brālis Haralds Birkens, kurš dzīvoja Kanādā. Ar viņa bērniem sanāk tikties ļoti reti. Es jau kopš 80. gadiem visus atvaļinājumus cenšos pavadīt Latvijā, jo šeit man ir daudz radu un draugu. Par pārcelšanos uz Latviju esmu domājis, bet tas nav tik vienkārši. Vispirms būtu jāizdomā, ko darīt ar iedzīvi, ko mani vecāki sakrājuši visa mūža laikā. Vienā dienā to nevar nokārtot. Vēl viens variants būtu uzturēt mājokli abās valstīs, dzīvot gan Latvijā, gan Amerikā.
Pēdējā laikā parādās arvien vairāk latviešu, kas šādu modeli izvēlas Latvijas klimata dēļ un kā gājputni ziemas mēnešos laižas uz siltām zemēm, piemēram, Spāniju vai Ēģipti.
Latvijas klimats ir diezgan līdzīgs tam, pie kāda esmu pieradis Čikāgā, un mani ar to nevarētu pārsteigt. Latvijā esmu bijis visos gadalaikos, arī ziemas vidū, tādēļ labi zinu, ko nozīmē Latvijas ziema. Man gan šķiet, ka klimatam nav tik lielas nozīmes, daudz svarīgāki ir cilvēki, ar kuriem esmu kopā. Ja ir laba kompānija, es būtu gatavs dzīvot kaut vai tuksnesī vai Ziemeļpolā.
Jūs bieži braucat uz Latviju, tādēļ no malas varat novērtēt pārmaiņas, kas notikušas pēdējo 30 gadu laikā. Vai mūsu valsts ir mainījusies uz labo pusi vai arī tomēr daudz kas nav noticis tā, kā būtu gribējies?
Latvija tiešām ir mainījusies, diemžēl ne visas pārmaiņas notikušas uz labo pusi. Pārāk bieži nākas dzirdēt par korupcijas skandāliem, netīrās politikas aizkulisēm. Būtiska problēma ir arī tas, ka Latvijā joprojām ir pārāk daudz cilvēku, kas nav lojāli Latvijai un šo valsti neuzskata par savējo. Pietiek paskatīties, kādus “svētkus” viņiem patīk svinēt. Satraucoši ir arī tas, cik daudz cilvēku neatkarības laikā ir aizbraukuši no Latvijas un pārcēlušies uz bagātākām valstīm. No vienas puses, tas ir nācis par labu trimdas latviešu kopienai, kurā ar gudriem un strādīgiem cilvēkiem ieplūst “svaigas asinis”. Taču skaidrs, ka pašai Latvijai šī tendence nav nekas labs, jo mūsu lauki un mazpilsētas kļūst arvien tukšākas. Esmu daudz braukājis pa Latviju un redzu, ka ielās ir arvien mazāk cilvēku.
Jūs pieminējāt problēmas Latvijas politikā, bet arī ASV mēs varam redzēt arvien lielāku polarizāciju. Iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama bija no jūsu pilsētas Čikāgas, bet tagadējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps pasludinājis pavisam citu kursu. Vai tas neveicina šķelšanos arī Amerikas latviešu vidū?
Tā ir ļoti karsta tēma. Sava mūža laikā neesmu pieredzējis, ka Amerika būtu tik ļoti sašķelta, kā tas ir tagad. Jā, varētu teikt, ka arī 60. gados bija lieli konflikti, strīdi par Vjetnamas karu, bet tas drīzāk bija paaudžu konflikts, jaunieši lielākoties bija pret karu. Šobrīd šķelšanās ir daudz dramatiskāka, politisko domstarpību dēļ pat izjūk ģimenes un gadu desmitiem ilgas draudzības. Tādēļ viesībās labāk vispār nerunāt par politiku, jo agri vai vēlu tas beidzas ar nikniem strīdiem. Godīgi sakot, esmu pārsteigts, ar kādu naidu daudzi izsakās par prezidentu Trampu. Es ne vienmēr piekrītu Trampam un viņa politikai, bet viņš ir tautas ievēlēts un tas ir jāpieņem. Jāsaprot, ka Trampa nākšanai pie varas bija skaidrs iemesls: gadu desmitiem visi politiķi meloja amerikāņu tautai; gan demokrāti, gan republikāņi meloja ļoti nekaunīgi, acīs skatoties. To darīja gan Obama, gan Klintons, gan abi Buši un pat daudzu iemīļotais Reigans. Vēlētājiem tas apnika, tādēļ viņi nobalsoja par Trampu, kurš solīja runāt skaidru valodu. Daudziem arī patika viņa solījums beidzot nostādīt Amerikas intereses pirmajā vietā, jo citādi amerikāņi tikai apmaksā ANO un NATO rēķinus, kamēr mūsu darba vietas aizplūst uz Ķīnu.
Vai pats kādreiz esat domājis par politisko karjeru Amerikā vai Latvijā? Piemēram, gaidāmajos koncertos jūsu skatuves partnere būs Ieva Akuratere; šoruden viņa kandidēja Saeimas vēlēšanās.
Esmu par to domājis, jo politika mani vienmēr ir interesējusi. Visu mūžu esmu cīnījies par taisnību, par labā un gaišā uzvaru. Man ir žēl skatīties, ka valdība ir attālinājusies no tautas, nedarbojas tās interesēs, lai gan tas ir vistiešākais valdības pienākums: gan Latvijā, gan Amerikā, gan visās citās zemēs. Amerikā es redzu, ka lielās firmas vienkārši nopērk politiķus, dabū cauri sev labvēlīgus likumus, bet tauta tiek indēta ar kaitīgām vielām, kas nonāk mūsu pārtikā, ūdenī, gaisā utt. Tādēļ ir svarīgi, lai politikā būtu vairāk cilvēku, kas gatavi cīnīties par taisnību. Ievu es pazīstu jau ļoti sen un ticu, ka viņa no visas sirds vēlas palīdzēt savai tautai. Arī man daudzi ir teikuši, ka vajadzētu iesaistīties politikā, bet pagaidām neesmu to darījis. Mēs jau redzam, ka sabiedrības attieksme pret mūziķiem un aktieriem, kas pievēršas politikai, nav tā labākā.
Lāčplēša dienas priekšvakarā mūsu bokseris Mairis Briedis tieši Čikāgā aizvadīs savu kārtējo cīņu. Varbūt esat iecerējis klātienē atbalstīt Mairi?
Bokss man patīk, un labprāt būtu aizgājis uz šo maču, bet 10. novembrī es jau būšu Latvijā un gatavošos koncertiem. Tā nu sanāks, ka mēs ar Mairi šoreiz dodamies pretējos virzienos. Bet kā Čikāgas Latviešu biedrības priekšsēdis esmu sazinājies ar Mairi, jo pēc cīņas, 11. novembrī, mēs sarīkosim tikšanos mūsu biedrības namā. Zinu, ka daudzi Amerikas latvieši plāno klātienē apmeklēt Brieža cīņu; no Vašingtonas solījis atbraukt arī Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis. Tas būs liels notikums Amerikas latviešu dzīvē. Mairis ir ne tikai augstas klases bokseris, bet arī Latvijas patriots, tādēļ mēs ļoti gaidām viņu ciemos.
Vizītkarte
Armands Birkens
Dzimis 1954. gada 9. janvārī ASV
Ieguvis augstāko izglītību mūzikas vēsturē
Trimdas latviešu grupas “Čikāgas piecīši” dalībnieks kopš 1973. gada
Sacerējis daudzas populāras dziesmas, piemēram, “Mūsu mīlestība”, “Dziesma vasarai”, “Lai visa pasaule to redz” u. c.
Čikāgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs
Uzziņa
Armands Birkens ar dziedātājām Ievu Akurateri un Loriju Vudu aicina uz svētku koncertiem “Manai tautai”, kas notiks 14. novembrī Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā un 20. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā. Koncertos skanēs klausītāju iemīļotās dziesmas “Manai tautai”, “Lūgšana”, “Pazudušais dēls”, “Mūsu mīlestība” u. c. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
