Latvijā veidotais NATO izcilības centrs izraisījis ārvalstu izlūkdienestu interesi 0
Aizsardzības ministrija Latvijā veido NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kas darbu sāks no nākamā gada. Centrs palīdzēs jebkurai NATO valstij, piemēram, ja tā saskarsies ar svešu valstu mēģinājumiem ietekmēt tās informatīvo telpu.
Kā skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins, NATO izpratnē stratēģiskā komunikācija ir līdzekļu kopums, kas ļauj NATO defināt savu politiku un uzdevumus, un tās auditorija ir gan NATO valstu iedzīvotāji, gan arī starptautiskā vide. Viņa skaidrojumā NATO stratēģiskās komunikācijas mērķis ir aizsargāt savu teritoriju un iedzīvotājus, neizmantojot militārus līdzekļus. NATO aprindās ideja par centra izveidi radusies jau 2010. gadā, taču toreiz valsts finanšu stāvokļa dēļ Latvija nav pretendējusi uz šo iespēju. Pirms gada aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicis domu, ka šo centru varētu veidot Latvijā. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts man sacīja, ka mūsdienās stratēģiskā komunikācija var būt gan ierocis, gan vairogs un NATO šo jomu savā līdzšinējā darbībā vērtējusi kā vienu no saviem trūkumiem. Centrs nodarbosies ar doktrīnu izstrādi, analītisko darbu, apmācībām, operācijām.
Latvijas ieguvumus J. Sārts raksturo šādi: “Pirmkārt, Latvijā atradīsies kāda no NATO struktūrām, otrkārt, tas ir labs veids, kā dot pienesumu NATO laikā, kad mēs neveltām aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Treškārt, tā ir Latvijas spēja attīstīties stratēģiskās komunikācijas jomā, ņemot vērā pēdējo gadu problēmas.” Lūgts raksturot problēmas, ar kurām saskārusies Latvija, J. Sārts sniedza diplomātisku atbildi – tas esot jautājums, kā aizsargāt Latvijas iedzīvotājus pret citu valstu mēģinājumiem ietekmēt viņus savā labā. Centra izveide nesen tika apspriesta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tās vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka Latvijai ir paveicies, ka tā izvēlēta par šāda centra štābu, “zinot kādas stratēģijas pielieto valstis, kas sūkstās par PSRS sabrukumu”. Viņš uzsver, ka par centru jau tagad lielu interesi izrādot ārvalstu izlūkdienesti, kas liecina, ka ar centra veidošanu Latvija trāpījusi desmitniekā. Arī J. Sārts apstiprina, ka ārvalstu izlūkdienestu interese par izcilības centru esot liela, sīkāk tās izpausmes nekomentējot.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts norāda, ka Latvija ir vājākais posms, uz kuru iedarboties Krievijas maigajai varai, tādēļ centra izveide vērtējama pozitīvi. Viņš norāda, ka NATO izcilības centrs kiberdrošības jautājumos ir izveidots Igaunijā, bet Lietuvā darbojas NATO izcilības centrs enerģētikas jautājumos un tagad Latvijai arī būs savs NATO līmeņa kompetences lauks. “Vēlme pēc šāda centra ir ne tikai no ministrijas, bet tā ir arī NATO stratēģiskā līnija,” piebilda K. Daukšts. Kādreiz bijusi vēlme izmantot Latvijas sapieru zināšanas un veidot ar to saistītu NATO struktūru, taču A. Latkovskis uzskata, ka stratēģiskās komunikācijas centrs Latvijai ir lielāks ieguvums. Centra direktora amatam Latvijā tiks rīkots atklāts konkurss, bet pārējās dalībvalstis deleģēs tam savus ekspertus. Centru veidos 20 līdz 30 darbinieki, kas darbojušies pētnieciskajā jomā un stratēģiskās komunikācijas operācijās. J. Sārts teic, ka ir valstis, kas atļaujas vērst pret citām valstīm pilnu psiholoģiskās ietekmēšanas arsenālu. “Ja pret kādu NATO dalībvalsti tiks veikta psiholoģiska operācija, mēs zināsim, kā to novērst un kā uz to atbildēt,” teica J. Sārts. Runa šajā gadījumā nav tikai par Latviju, bet par visu NATO un jebkuru tās dalībvalsti.
Centra finansēšanai Latvijas nākamā gada budžetā paredzēts atvēlēt 3,2 miljonus eiro, no kā liela daļa tiks tērēta telpu iekārtošanai, drošības standartu nostiprināšanai un moderno tehnoloģiju iegādei. Paredzēts, ka centrs par savu darbību atskaitīsies plašākai sabiedrībai, taču ne visa informācija būs publiski pieejama.
