Vairogdziedzeris – svara, noguruma un garastāvokļa regulētājs 0
Teksts: Zane Eniņa, Ilona Noriete
Neregulāra vēdera izeja, nomākta seksuālā apetīte, straujš svara pieaugums vai – tieši otrādi – tā zudums, izvalbītas acis… Šie simptomi, šķiet, savstarpēji nekādi nevar būt saistīti, bet faktiski tiem var gan būt kas vienojošs: slims vairogdziedzeris. Tas tikai no skata ir neliels – patiesībā vairogdziedzeris ir vesela hormonu fabrika.
Fakti par vairogdziedzeri
– Vairogdziedzeris atrodas kakla apakšējā daļā. Tas ir ap 6 cm augsts un 6 cm plats, sver aptuveni 30 gramu.
– Tas ražo divu veidu hormonus: T3 un T4. Tie ir svarīgi visu organisma šūnu attīstības procesā.
– Vairogdziedzeris sāk funkcionēt jau embrija stadijā. Tas ietekmē augšanas un īpaši nervu sistēmas veidošanos topošajam bērnam un arī turpmāk gādā par attīstīšanos un nobriešanu.
– Savukārt vairogdziedzera darbību regulē hormons TSH, kas rodas smadzeņu daļā hipofīzē. Ja vairogdziedzera hormonu asinīs par maz, TSH izdalās pastiprināti, stimulējot vairogdziedzera darbību. Ja hormonu par daudz, TSH izstrāde samazinās.
– Ja pašregulējošais mehānisms kaut kādu iemeslu dēļ vairs nedarbojas, kā nākas, organismā var būt par daudz vairogdziedzera hormonu (to sauc par hipertireozi) vai arī to trūkt (hipotireoze).
– Vairogdziedzera darbībā svarīgs elements ir jods. Organisms to uzņem ar ēdienu. Ja cilvēks ēd pilnvērtīgu pārtiku, arī joda tajā pietiek (vajag ap 300 mikrogramu dienā).
– Jods atrodams zivīs, olās, gaļā, zaļajās pākšu pupiņās, vēžveidīgajos, jūraskāpostos, sojas un piena produktos.
– Ja vairogdziedzera hormona par daudz, ir paātrināta sirdsdarbība, āda – karsta un mitra, ir caureja, krītas svars, cilvēks ir viegli aizkaitināms un agresīvs.
– Ja vairogdziedzera hormona par maz, sirdsdarbība palēninās, āda ir vēsa un bieza, sākas aizcietējumi, pieaug ķermeņa svars, ir atmiņas traucējumi un depresijas pazīmes.
Mana pieredze
Indra: “Domājām, ka vēzis”
Manai mammai, kurai jau 77 gadi, pirms kāda laika parādījās rīšanas traucējumi. Viņai arvien grūtāk bija norīt cietu barību, vēlāk arī šķidrumu. Bijām ļoti satraukušies, jo domājām, ka viņai ir barības vada vēzis. To, ka vainojams vairogdziedzeris, pat nenojautām, jo vizuāli neko nevarēja pateikt. Tikai, kad mammu ievietoja slimnīcā, lai šo problēmu izmeklētu, izrādījās, ka viņai izaudzis ļoti liels vairogdziedzeris ar daudziem mezgliem – tie bija izvietojušies pat aiz krūškaula, tāpēc nekas nebija redzams, un nospieda barības vadu. Kolīdz viņai vairogdziedzeri izoperēja, visas sūdzības pārgāja.
Inese, 45 gadi: “Nemitīgi biju nogurusi”
Pirms vairākiem gadiem pēkšņi sāku justies slikti. Īpaši traucējošs bija nogurums. Kad biju pārnākusi no darba mājās, neko vairs nejaudāju, vien likties gultā. Arī no rīta jutos nogurusi. Ģimenes ārsts man nozīmēja asinsanalīzes. Tās parādīja, ka ar vairogdziedzeri kaut kas nav kārtībā. Man veica ultrasonogrāfiju, konstatēja, ka vienā vairogdziedzera pusē ir liels mezgls, bet otrā – mazāki. Veica operāciju. Vispirms izoperēja vienu mezglu, secināja, ka tas ir ļaundabīgs, pēc tam pārējos – arī tie bija ļaundabīgi, līdz ar to, daudz nedomājot, man tika izņemts viss vairogdziedzeris. Izgāju staru terapiju, pēc kuras vēzis, par laimi, atkāpās.
Esmu pieradusi dzīvot bez vairogdziedzera un nekādu diskomfortu nejūtu. Uzreiz pēc pamošanās tukšā dūšā (pusstundu pirms ēšanas) es dzeru vairogdziedzera hormonus, principā tas arī viss, ko daru, lai uzturētu labu veselības stāvokli. Vienīgā atšķirība ir tā, ka man pilnīgi mainījusies ķermeņa termoregulācija – ja agrāk man mūžīgi bija karsti, es regulāri svīdu, tagad man visu laiku ir auksti.
Vairāk par vairogdziedzeri uzzini, lasot žurnāla “36,6°C” augusta numuru vai tā elektronisko versiju!
