Vairākus deputāta amata kandidātus varētu svītrot no sarakstiem 0
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēmusi informāciju par vairāku deputāta amata kandidātu iespējamo neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem, aģentūrai LETA pavēstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Pamatojoties uz šīm oficiālajām ziņām, kas saņemtas no Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra, CVK varētu izskatīt jautājumu par pretendentu svītrošanu no sarakstiem. Vēlēšanu komisijas vadītājs norādīja, ka pašlaik nenosauks konkrētus kandidātus, jo vispirms plānots par šīm ziņām informēt pašus pretendentus, kā arī pārliecināties, ka no IeM Informācijas centra saņemtā informācija joprojām ir aktuāla.
Cimdars skaidroja, ka savulaik ir bijusi situācija, kad par kādu personu saņemta oficiāla informācija par neatbilstību likuma prasībām, bet vēlāk izrādījies, ka šis cilvēks ir samaksājis viņam piemēroto sodu, tomēr attiecīgā informācija nebija nonākusi oficiālajā reģistrā. Tāpēc CVK priekšsēdētājs pagaidām atturas saukt konkrētus uzvārdus, lai kādas personas vārds netiktu “lieki apšaubīts”.
Konkrēto kandidātu uzvārdus to strīpošanas gadījumā būs iespējams uzzināt CVK publiskajā sēdē, kas provizoriski varētu notikt piektdien, 17.augustā.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka parlamentā nevar tikt ievēlētas personas, kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās un kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
Tāpat nevar tikt ievēlētas personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas
Aizliegums attiecas arī personām, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki.
Saeimā nevar tikt ievēlētas arī personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSRS Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Aizliegums skar arī personas, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.
Attiecībā uz aizliegumu personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSRS Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā), Satversmes tiesa, lemjot par šo ierobežojumu, to neatcēla, taču reizē norādīja, ka, pārbaudot pieteikto kandidātu, CVK jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.
Deputāta amata kandidāte Tatjana Ždanoka (LKS) pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā. Kā aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs lūdzis papildus laiku informācijas sniegšanai par Ždanoku. Vaicāts, kad vēlēšanu komisija varētu saņemt šo informāciju un skatīt to sēdē, Cimdars pauda cerību, ka tas notiks “tuvākajā laikā”.
