Vairākos novados – jauni vadītāji. Ceturtdaļa Saeimas deputātu nāk no novadu domēm 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Saeimas vēlēšanām pārmaiņas skārušas pašvaldības, kurās nomainījušies vairāk nekā 20 deputāti, bet piecos novados – Ādažu, Salaspils, Siguldas, Kuldīgas, kā arī Talsu – notiks vai ir jau notikusi arī domes vadības maiņa. Četrās pašvaldībās mērs jāpārvēl, jo līdzšinējie domju priekšsēdētāji tagad būs Saeimā, bet Talsu novadā politiskie satricinājumi sākās jau pirms vēlēšanām. Taču vairāki domnieki kandidēja uz Saeimu, tāpēc pārmaiņu tīkotāji nolēma ieturēt pauzi un sagaidīt Saeimas vēlēšanu rezultātus. Trešdien Talsu novada dome par priekšsēdētāju ievēlēja Evu Kārkliņu, kura pirms novadu reformas vadīja Rojas novadu. Viņa amatā nomainīs Sandru Pētersoni (NA), kurai dome jau iepriekš bija izteikusi neuzticību.
Viena ceturtā daļa no 14. Saeimas deputātiem iepriekš bija novadu vai valstspilsētu domju deputāti. “Jaunās Vienotības” frakcijā būs astoņi bijušie pašvaldību deputāti, Zaļo un zemnieku savienības – seši, “Apvienotā saraksta” – pieci, Nacionālās apvienības – divi, “Progresīvo” – četri, “Latvija pirmajā vietā” – viens. No Rīgas domes Saeimā ievēlēja piecus deputātus, no Valmieras novada – četrus, no Liepājas pilsētas, kā arī Rēzeknes novada un Ādažu novada – pa diviem, bet vēl no 12 pašvaldībām parlamentā turpmāk strādās pa vienam bijušajam deputātam.
Ādažos mainās arī koalīcija
Novados, kur vadība mainījās, līdzšinējiem mēriem aizejot uz Saeimu, varas maiņa notika samērā mierīgi. Salaspils, Siguldas un Ādažu novadā par priekšsēžiem kļuva līdzšinējie mēra vietnieki. Par Salaspils novada mēru vienbalsīgi ir ievēlēts Raivis Anspaks (“JV”), kurš nomainīja partijas biedru Raimondu Čudaru. Siguldas novadā Uģa Mitrevica (NA) vietā būs Līga Sausiņa, kura kandidēja no Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Zaļās partijas kopīgā saraksta, bet tagad nav nevienā partijā. Ādažu novadā, kuru vadīja Māris Sprindžuks (LRA), izmaiņas notika arī koalīcijā.
Šo pašvaldību vadīs Karīna Miķelsone (LRA). Kuldīgas novadā pēc priekšsēdes Ingas Bērziņas (“JV”) aiziešanas uz Saeimu situācija ir nestabilāka. Domei neizdevās par priekšsēdētāju ievēlēt Inesi Astaševsku (“Kuldīgas novadam”), jo viena no koalīcijas deputātēm sēdē nevarēja piedalīties un balsis sadalījās uz pusēm.
Ādažu novadā pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā bija saspīlēta situācija, jo starp bijušo pašvaldību vadītājiem – Ādažu novada priekšsēdi M. Sprindžuku un Carnikavas novada vadītāju Daigu Mieriņu (LZS) – bija jūtama spriedze, kas liedza abām partijām, kas ieguvušas lielāko vēlētāju atbalstu, strādāt kopā koalīcijā. M. Sprindžuks izveidoja vairākumu no partijām ar nelielu pārstāvniecību domē – tostarp arī ar “Saskaņu”, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad bija jāsāk pieņemt lēmumus par okupācijas pieminekļu nojaukšanu, šī sadarbība kļuva apgrūtinoša. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir labvēlīgi Ādažu novadam – parlamentā ievēlēja gan M. Sprindžuku, gan D. Mieriņu. LRA un LZS tagad ir vienā koalīcijā. “Man ir laba sajūta par novada nākotni. Kad abi ar Daigu esam aizgājuši, palikušajiem būs vieglāk strādāt,” šonedēļ “Latvijas Avīzei” atzina M. Sprindžuks.
Siguldas novads bija viens no tiem, ar ko Nacionālā apvienība lepojās, jo mērs U. Mitrevics ir NA biedrs. Viņa vadībā vēlēšanās izveidoja vairāku partiju sarakstu, kurā jaunā priekšsēde L. Sausiņa pārstāvēja Latvijas Reģionu apvienību. Taču pirms ievēlēšanas domes vadībā viņa negaidīti izstājās no LRA, nespējot “Latvijas Avīzei” paskaidrot, kāpēc tā rīkojusies. Arguments, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis arī nav nevienas partijas biedrs, nešķita pārliecinošs. Viņa skaidroja, ka domes priekšsēdētāja slodze būšot tik liela, ka nebūs laika aktīvi darboties partijā. Iespējams, NA kā kopīgā saraksta veidotāja joprojām vēlas ar šo novadu lepoties kā savējo.
Zelderis sekos līdzi norisēm novadā
Arī par Talsu novada priekšsēdētāju ievēlētā E. Kārkliņa nav nevienas partijas biedre. Pirms pašvaldību vēlēšanām viņa nomainīja politisko piederību, no Latvijas Zaļās partijas pārejot uz Nacionālo apvienību (NA). Taču jūlijā paziņoja par izstāšanos no NA. Ap to laiku domē sākās kārtējā viļņošanās un aizkulisēs jau runāja, ka E. Kārkliņu gatavo domes priekšsēdētājas amatam. Domes sēdē trešdien Dainis Karols (LZS) lūdza E. Kārkliņu izskaidrot iemeslus biežajai politiskās piederības maiņai, uz ko viņa atbildēja diezgan vaļsirdīgi.
Rojā bijusi domubiedru grupa, kura Latvijas Zaļajai partijai pievienojusies, jo tā aizstāvējusi zaļās idejas un kā valdības partija varējusi atbalstīt pašvaldību. Taču tad, kad LZP palikusi opozīcijā, šī domubiedru grupa izvēlējusies NA, “lai varētu palīdzēt novadam”.
Vasarā E. Kārkliņa atstājusi NA, jo viņu neesot apmierinājis tas, ka NA vada domi, par ko esot informējusi NA nodaļas vadītāju Ilzi Indriksoni, kura esot teikusi – ja E. Kārkliņa vēloties taisīt revolūciju, tad varot izstāties no NA. Domes sēdē viņa apgalvoja, ka tuvākajā laikā neplāno stāties kādā partijā. Pirms domes sēdes domnieks Gaidis Bērziņš (NA) “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka vēlētāji balso par partiju sarakstiem un kandidāti asociējas ar šīm partijām, kas arī uzņemas atbildību par šo politiķu darbību. Domes priekšsēdim ir jāpārstāv pašvaldība arī sarunās ministrijās un valdībā “un viņam ir jābūt kādā domē pārstāvētā partijā”.
Kāds vietējās politikas vērotājs “Latvijas Avīzei” nesen sacīja, ka NA kā vēlēšanu uzvarētāja 2021. gadā “neielika pareizos pamatus” koalīcijas veidošanā. No NA kandidātiem E. Kārkliņa toreiz bija ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu, tāpēc viņai jau pēc vēlēšanām vajadzēja kļūt par domes priekšsēdētāju, bet amatā palika Sandra Pētersone, kas vadīja domi arī pirms novadu reformas. No Talsu novada deputātiem, kas kandidēja vēlēšanās, Saeimā iekļuva Edgars Zelderis (“Mēs – Talsiem un novadam”), kurš ievēlēts no “Progresīvajiem”.
Vēl kā vietējais deputāts viņš bija starp tiem, kas ierosināja priekšsēdētājas S. Pētersones atbrīvošanu no amata. Par neuzticības izteikšanu S. Pētersonei ar vienas balss pārsvaru Talsu novada dome nobalsoja jau pēc deputātu maiņas pašvaldībā. E. Zeldera aiziešana uz Saeimu varētu atvieglot partijas “Mēs – Talsiem un novadam” sadarbību domē ar citiem politiskajiem spēkiem, iepriekš teica kāds vietējais politiķis.
Taču pēc tam, kad trešdien ar balsu vairākumu – 16 no 19 balsīm (NA nepiedalījās balsojumā) – par Talsu novada jauno priekšsēdētāju ievēlēja E. Kārkliņu, domi uzrunāja arī E. Zelderis. Viņa teiktais liecināja, ka arī turpmāk viņš kā savas partijas priekšsēdis sekos līdzi pašvaldībā notiekošajam un iesaistīsies lēmumu sagatavošanā.
Par E. Kārkliņu viņš bija labās domās, uzskatot – ja viņa būtu pēc vēlēšanām ievēlēta, tad nebūtu pazaudēts laiks strīdos. Lielais atbalsts E. Kārkliņai vēl nenozīmē, ka ir izveidota stabila koalīcija, jo turpmākie balsojumi par līdzšinējo mēra vietnieku atbrīvošanu jau liecināja, ka viņa var rēķināties tikai ar desmit no 19 balsīm.
