Leģionāru piemiņas gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

Vairāki simti cilvēku Rīgā dodas leģionāru piemiņas gājienā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa 176

Ziņa papildināta ar foto galeriju pl. 14:40.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Šodien vairāki simti cilvēku Rīgā dodas Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājienā un noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, novēroja aģentūra LETA.

Drošību uzraugot prāviem policijas spēkiem, tostarp Speciālo uzdevumu bataljonu policistiem, un, virs Vecrīgas lidinoties robežsardzes helikopteram, vairāki simti cilvēku devušies gājienā no Rīgas svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, šādi neoficiāli atzīmējot leģionāru piemiņas dienu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā liecina LETA arhīvs, pēdējos gados piemiņas gājiena uzraudzīšanā helikopters nav izmantots.

Gājiena dalībnieki nes Latvijas, Igaunijas un Ukrainas karogus, kā arī daļa no gājiena priekšā gājējiem dzied leģionāru piemiņas dziesmas.

Tāpat gājiena priekšgalā ar ziediem rokās devusies teju visa Nacionālas apvienības vadošo politiķu elite.

Pēc aģentūras LETA novērojumiem, šogad gājiena dalībnieku skaits ir mazāks nekā citus gadus.

Daļa no iedzīvotājiem noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa un pārējie gaida rindā uz ziedu nolikšanu.

Kopumā gājiens un tai sekojošā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa ir noslēgusies. Pasākums noslēdzies bez acīmredzamiem incidentiem.

Nelieli ļaužu pulciņi vēl uzkavējas pieminekļa tuvumā, bet lielākā daļa jau devušies prom.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Leģionāru piemiņas diena 16.martā ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.