Vairāki Lemberga konti Latvijas bankās bloķēti vairāk nekā 10 gadus 0
Vairāki Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) konti Latvijas bankās bloķēti vairāk nekā desmit gadus, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Viņa minēja, ka valsts apsūdzības uzturētāji Lemberga krimināllietas izmeklēšanas laikā, tostarp tiesas debašu laikā norādīja, ka apsūdzētajam ir uzlikti aresti vairākiem aktīviem, tostarp vairākās kredītiestādēs (arī ārvalstu) esošajiem bezskaidras naudas līdzekļiem.
Aresti tostarp uzlikti 2007.gadā.
Vienlaikus Lemberga valsts amatpersonas deklarācijas liecina, ka pēdējos gados viņam ir konti divās bankās – “Swedbank” un “Privatbank”, kamēr iepriekš viņam konti bijuši arī citās bankās, tostarp “Nordea Bank” Latvijas filiālē, “DNB bankā” (šobrīd “Luminor Bank”), “SEB bankā”, “Latvijas krājbankā”, “Latvijas hipotēku un zemes bankā” (šobrīd “Attīstības finanšu institūcija “Altum””) u.c.
Tostarp, piemēram, “Swedbank” konta atlikums ASV dolāros Lembergam kopš 2009.gada beigām ir nemainīgs – 30 486,89 ASV dolāri, kamēr arī 2006.gada beigās, 2007.gada beigās un 2008.gada beigās konta atlikums bija ļoti līdzīgs – attiecīgi 30 314,48 ASV dolāri, 30 391,13 ASV dolāri un 30 467,99 ASV dolāri.
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops aģentūrai LETA norādīja, ka banka seko līdzi izmaiņām starptautiskajos sankciju sarakstos un nesadarbojas ar personām, kuras ir iekļautas šādos sarakstos. Tas attiecas gan uz juridiskām, gan arī uz privātpersonām.
“Ja gadījumā kāds no bankas esošiem klientiem tiek iekļauts sankciju sarakstā, tad atbilstoši normatīvu prasībām banka atturas no jebkāda veida darījumiem ar šo personu, tostarp liedz saņemt un veikt maksājumus, un turpmākā rīcība tiek saskaņota ar valsts institūcijām, kuru norādījumiem banka seko,” skaidroja Krops.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.
Jau vēstīts, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.
OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar sankcionētajām četrām juridiskajām personām – Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips (temporary freezing), kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.
Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un augstāk minēto struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.
Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.
“Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā,” teikts ministrijas paziņojumā.
FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.
“FKTK ir saziņā ar ASV institūcijām un tuvākajā laikā sniegs Latvijas finanšu iestādēm informāciju par praktiskajiem soļiem prasību izpildei,” paziņojusi FKTK, piebilstot, ka bankām ir jārūpējas, lai pēc iespējas neciestu ar sankciju sarakstā iekļautajiem nesaistītas personas, bet tajā pašā laikā sankcionētās personas nevarētu sankcijas apiet.
Lembergs uzskata, ka ASV sankciju noteikšanu ir panākuši viņa politiskie konkurenti Latvijā. Viņš aģentūrai LETA teica, ka ar OFAC lēmumu ir “ļoti pavirši” iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts “par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus”.
