Vairāki deputāti rosina sašaurināt 12.Saeimas pieņemto diasporas definīciju 0
Aptuveni mēnesi pēc Diasporas likuma pieņemšanas vairāki deputāti rosinājuši tajā sašaurināt diasporas definīciju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Pēc strīdiem vairāku mēnešu garumā 12. Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju – tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju.
Tagad, kad darbu uzsākusi jaunā Saeima, deputāti iecerējuši definīciju sašaurināt.
Mērķis ir par diasporai piederīgiem atzīt tikai Latvijas pilsoņus, latviešus, līvus, viņu augšupējos radiniekus un ģimenes locekļus, taču ne ar katru saikni ar Latviju.
Jaunā definīcija diasporā neiekļautu arī, piemēram, ārzemēs dzīvojošos krievu tautības nepilsoņus.
Priekšlikumu iesnieguši trīs nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti, partijas “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš un Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Šajā parlamentā, protams, ka ir savādāks politisko spēku līdzsvars, un mēs to ļoti labi redzējām balsojumā par ANO Migrācijas kompaktu. Es ceru, ka vairāk ir konservatīvi un nacionāli noskaņotu deputātu, kuri varētu pieņemt šaurāku definīciju,” raidījumam pauda Krauze.
Savukārt VL-TB/LNNK deputāts Rihards Kols, pamatojot priekšlikumu sašaurināt definīciju, sacīja, ka saikne var būt emocionāla, juridiska, tiesiska. Tādējādi varot izvērsties diskusijas, vai, piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējs ir mūsu diasporas pārstāvis, jo viņam ir juridiska saikne ar Latvijas valsti, vai arī, piemēram, Itālijas pilsonis, kam patīk Latvijas opera jeb viņš ar to izjūt emocionālu saikni, ir diasporas loceklis.
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija Diasporas likuma grozījumus vēl nav apspriedusi.
Partijas līderis Jānis Bordāns arī šaubās, vai diasporai piederīgo loks jāsašaurina. “Izslēgt šos cilvēkus varētu nozīmēt arī to, ka mēs paši atsakāmies no ieguvumiem Latvijai. Bet šis jautājums ir diskutējams,” sacīja Bordāns.
Līdzīgi domā arī “Jaunās Vienotības” deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš 12. Saeimā bija atbildīgs par Diasporas likuma virzīšanu. “Es esmu vienmēr uzskatījis – ja cilvēks patiešām grib būt daļa no Latvijas un uzskata sevi kā daļu no diasporas, mums nevajadzētu viņus tādā sīkumainā veidā izslēgt. Bet atkal, vai tas galu galā kaut ko mainīs? Tas efekts nebūs liels. Es nedomāju, ka tas kaut ko izmainīs, piemēram, starp diasporas organizācijām ārzemēs,” sacīja Kalniņš.
Lai gan Saeima Diasporas likumu jau ir pieņēmusi, tas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tā kā deputāti neplāno jaunajiem grozījumiem rosināt steidzamību, vismaz gada sākumā diasporas definīcija nemainīsies, lēsa raidījums.
