Vairākās valstīs notiek protesti pret ACTA 0
Sestdien, 11.februārī, virknē Eiropas un pasaules valstu tiek rīkotas protesta akcijas pret daudz pelto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (“Anti-Counterfeiting Trade Agreement”, ACTA), kuru Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis parakstīja janvāra nogalē.
Kā vēsta tīmekļa laikraksts “International Business Times”, sestdien Eiropā vien iecerētas vairāk nekā simts demonstrācijas pret ACTA.
Jau vairākas nedēļas pret ACTA vērsto protestu centrs bijusi Polija, kuras valdība pagājušajā nedēļā, reaģējot uz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, iesaldēja nolīguma ratifikācijas procesu. Polijā demonstrācijas sestdien iecerētas Krakovā, Katovicē, Lešno, Radomā, Ščecinā, Varšavā, Vroclavā un Poznaņā.
Tikmēr Čehijā, kas kopā ar Slovākiju sekojusi Polijas piemēram un arī apturējusi pretrunīgi vērtētā nolīguma ratifikācijas procesu, gatavību doties sestdien Prāgā paredzētajā protesta gājienā sociālajā tīklā “Facebook” apliecinājuši 1500 interneta lietotāju.
Demonstrāciju rīko Čehijas Pirātu partija, kas mēneša sākumā jau organizēja mītiņu pret ACTA. Sestdien iecerētā protesta akcija sāksies Prāgas Vecpilsētas laukumā un turpināsies ar gājienu pa Prāgas ielām.
Vācijā nolūku iesaistīties demonstrācijās apliecinājuši aptuveni 20 000 cilvēku, un interesi izrādījuši arī francūži.
Tikmēr Rumānijā uz protesta akcijām pošas aptuveni 30 000 cilvēku.
Protesti plānoti arī Lielbritānijā, Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Bulgārijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Grieķijā, Ungārijā, Šveicē, ASV, Zviedrijā un citviet.
Rīgā demonstrācija iecerēta pie Ministru kabineta. Jau ziņots, ka arī Latvija ir apturējusi ACTA ratifikācijas procesu.
Gan reālās, gan virtuālās kampaņas sākās jau pirms 26.janvāra, kad Tokijā daudz kritizēto nolīgumu parakstīja 22 ES dalībvalstis. Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.
Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.
Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.
Valstu valdības saņēmušas krietnu kritikas devu par ACTA parakstīšanu, jo veiktas pārrunas ar ierakstu kompānijām un komerciālajiem medijiem, bet ne ar interneta lietotājus pārstāvošajām organizācijām.
Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem, piemēram, ļaujot tiem panākt mājaslapu slēgšanu bez tādiem pierādījumiem, kādus pieprasītu tiesa.
