Kaskadieru triki 2
Centos nedarīt kaskadieru darbu, bet pāris reizes iznāca. Amerikāņu filmā “Alaska’s Kids” esmu šerifs. Cirka arēnā ieraugu bandītu un dzenos pakaļ, šis pa durvīm ārā, zirgam virsū un prom. Pie durvīm stāv zirgi, man arī jālec mugurā. Bet es taču nelēkšu svešā zirgā, svešā vietā, es taču neesmu dulls! Šim nolūkam ir kaskadieri. Tie bija dienvidslāvi. Kā lai paskaidro? Latvietis būdams, pēkšņi saku – es pats izdarīšu! Izskrēju ārā, skrējienā ielēcu seglos, saķēru iemauktus, zirgu pacēlu pakaļkājās, apgriezu un aizliku bandītam pakaļ. Jā, piekrītu, nav normāli. Dabiski, režisoram iepatīkas: velns ar ārā, šitādu kadru! Uzfilmējam otru dubli! Es teicu: nē, es nekad tādas lietas divreiz nedaru. Filmējāt ar astoņām kamerām, ja uzskatāt, ka tas ir brāķis, lai dara kaskadieris.
Un tad bija viens skats bārā ar tiem foršajiem vārtiem, kas veras šurpu turpu (kā lai tos uztaisa mājās, vai, kā man tie patīk!). Man pa tiem jāiet iekšā un jāpasūta 175 grami, jā, līdz glāzes malai neņemšu. Cepure, apģērbs, vinčesters, kolti pie ceļiem… Un šai mirklī man šķita, ka esmu piedzimis Amerikā.
Jā, katrā vietā jutos kā mājās, vienīgi nepatīk, kur notiek zemestrīces, tur man iemācīja, ka jāstāv zem durvju ailas. Visur satiku labi, pieņēmu cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Problēmu nav bijis. Bet vienīgā zeme, kas mani patiešām velk, ir Amerika, taču Zinta ļoti pretojas. Es jau arī netaisos turp braukt. Vienīgi Latvijā šausmīgi pārdzīvoju to, ka cilvēki nesmaida un rudenī depresija nāk virsū. Amerikā dzīvo mana mazdēla Jāņa ģimene. Mazdēls aizgāja no armijas, jo teica, ka grib dzīvot. Kad es tikai vienu lietu uzzināju, kā viņus apmāca – uz astoņām stundām ierok tuksnesī un elpot var pa salmiņu… Kopš tās reizes neko nesaku, lai Jānis dara, kā grib. Viņš pusotru gadu bija Irākā. Dabūja medaļu par to, ka no milzu aplenkuma, kur šāva no visām malām, izglāba un ar savu “Hammeru” izveda četrus ievainotus amerikāņu karavīrus. Man ir arī mazmazdēls Edvards. Vai jūtu saistību ar dzimtas turpinātājiem? Nejūtu, bet ceru, ka paies vēl kāds laiciņš, kad pēkšņi (kā savulaik meita) man zvanīs no Amerikas – es gribu dzirdēt tavu balsi!
