Vairākas organizācijas pauž atbalstu Kasparam Gerhardam turpināt darbu zemkopības ministra amatā 16
Autors: Lelde Veinberga
Šonedēļ sākās valdības veidošanas sarunas visvairāk balsu saņēmušo politisko partiju starpā. Turpinoties diskusijām, politiskie spēki arī izvirzīs savus kandidātus Ministru kabinetam. Latvijas lauksaimnieki, zvejnieki un citu orgnizāciju pārstāvji pauduši savas domas, kuram būtu jāieņem zemkopības ministra amats. Liela daļa nozares pārstāvju uzstāj, ka jāļauj darbu turpināt līdzšinējam ministram Kasparam Gerhardam (NA).
Zemkopības ministra K.Gerharda vadībā lauksaimniecības nozare ir spējusi pārvarēt COVID-19 krīzi un šobrīd tiek īstenoti pasākumi, lai nekavējoties samazinātu Krievijas kara Ukrainā radīto negatīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari, norāda biedrība “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” (LOSP).
“Krīzes apstākļos ir izšķiroši, lai zemkopības ministra amatu ieņemtu profesionāls un nozares darbu pārzinošs politiķis. Šis nav laiks eksperimentiem, jo situācija mainās nepārtraukti, un ir jāspēj ne tikai savlaicīgi reaģēt uz jaunajiem apstākļiem, bet arī nekavējoties rīkoties. Zemkopības ministra kandidātam jābūt ar skaidru redzējumu, kā nozarei turpmāk attīstīties, lai stiprinātu Latvijas tautsaimniecību un sekmētu ekonomikas izaugsmi. K.Gerhards ir darbos, nevis vārdos apliecinājis savu profesionalitāti – ar skaidru redzējumu par nozares turpmāko attīstību un spēju vest visu nozari cauri krīzes apstākļiem. Viņu atzinīgi vērtē ne tikai Latvijas lauksaimnieku saime, bet arī kolēģi Eiropas Savienībā,” pauž LOSP priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
LOSP stingri norobežojoties no citu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju paustā, kas noliedz lauksaimniecības nozarē sasniegto aizvadītajos četros gados, un aicina koalīciju veidojošās partijas uzklausīt visas nozares nevalstiskās organizācijas, kritiski izvērtējot masu medijos iepriekš izskanējušo informāciju, kas, iespējams, satur šauru interešu pārstāvību.
“Pēdējos gados, kopš zemkopības ministra amatu ieņem K. Gerhards, redzam, ka varas gaiteņos ir pieaugusi izpratne par piekrastes zvejnieku lomu mūsu valsts ekonomikā, nodarbinot piekrastes cilvēkus, un nepieciešamību valstiskā līmenī rīkoties, lai šo nozari saglabātu un attīstītu.,” saka biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis, “uzlabojies dialogs ar atbildīgās ministrijas ierēdņiem, kas jau rezultējies konkrētos pasākumos – pirmo reizi plānots gan atbalsts attīstībai piekrastes zvejniekiem, gan dažāda veida investīcijas, gan atbalsts inovācijām, lai piesaistītu gados jaunos zvejniekus un pat atbalsts zvejas kuģa iegādei jaunajam zvejniekam.
“Mūsu ieskatā nozares izdzīvošanai šobrīd kritiski ir nodrošināt uzsākto darbu nepārtrauktību un nemainīt uzņemto kursu. Tāpēc aicinām Latvijas politiķus būt atbildīgiem un nemēģināt uzlabot to, kas labi strādā, bet arī jaunajā valdībā uz zemkopības ministra amatu virzīt K.Gerhardu.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) ieskatā krīzes apstākļos ir svarīgi izmantot visu Latvijas meža nozares potenciālu Latvijas tautsaimniecībā, turpinot sociāli un ekonomiski pamatotu, ilgtspējīgu mežsaimniecības nozares attīstību.
“Protams, tā ir valdības veidojošo politisko spēku atbildība izveidot jauno Ministru kabinetu, tomēr, reaģējot uz pēdējās dienās izcēlušos diskusiju, LKF padome regulārajā sanāksmē apsprieda savu pozīciju attiecībā uz Zemkopības ministra amatu, paužot atbalstu līdzšinējā ministra darba turpināšanai. Zaļā kursa ieviešanā, kā arī pašreizējos kara un energoresursu krīzes apstākļos, nevaram atļauties dot iestrādāšanās laiku vai veikt jebkādas straujas un nepārdomātas izmaiņas meža nozarē. Līdz šim zemkopības ministra Kaspara Gerharda vadībā ir pieņemti atbildīgi un uz meža nozares ilgtermiņa attīstību un konkurētspējas stiprināšanu vērsti normatīvie akti. Iesāktie darbi ir jāturpina,” pauž LKF prezidents Indulis Kovisārs un LKF izpilddirektors Kristaps Klauss.
LKF norāda, ka zemkopības ministra K.Gerharda laikā veiktas būtiskas investīcijas, lai stiprinātu zinātnes, izglītības un industrijas ciešāku sadarbību, kas ilgtermiņā sekmēs Latvijas bioekonomikas jomu attīstību, kurā meža nozarei un kokapstrādei ir būtiska nozīme.
Pretējās domās ir biedrība “Zemnieku saeima”, kas atklātā vēstulē aicina topošās valdības iespējamos koalīcijas partnerus un Valsts prezidentu nepieļaut K. Gerharda atkārtotu virzīšanu zemkopības ministra amatam.
“Zemnieku saeimā” norāda, ka K. Gerhards iepriekš publiski paudis vēlmi turpināt vadīt Zemkopības ministriju (ZM), lai arī jau vairākās Saeimas vēlēšanās nav kandidējis un tādējādi nav ieguvis sabiedrības un nozaru mandātu.
Pēc biedrības uzskatiem, Latvijas valstij stratēģiski svarīgā lauksaimniecības nozare četru gadu laikā ir iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un neizrādot interesi reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas.
Pēc “Zemnieku saeimā” paustā, ZM nav veikusi reformu mazo saimniecību segmentā, kas ļautu starp 40 000 mazajām saimniecībām nošķirt ražojošos uzņēmumus no fiktīviem uzņēmumiem, ka arī ZM nav veidojusi ilgtspējīgu nozari, kas ir spējīga stāties pretī dažādām krīzēm, bet tieši pretēji veicinājusi nozares atkarību no regulārām kompensācijām krīžu gadījumos.
Tāpat biedrībā norāda, ka ZM nav spējusi iestāties par nozares interesēm, cīnoties par Eiropas Savienības finansējumu kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), jo vairāk nekā puse Latvijas lauksaimnieku no 2023.gada saņems samazinātus maksājumus. Biedrība arī norāda, ka daļa lēmumu, kuri pēdējo četru gadu laikā ir pieņemti ZM, nav racionāli izskaidrojami un raisa bažas par to, ka stratēģiski jautājumi tiek primāri pieņemti nevis nozares attīstības, bet šauru grupu interesēs.
