Vairākās Kuldīgas mājās atdzimuši skaistie, senatnīgie logi: iedzīvotāji atklāj, kā tiem piešķīruši otru dzīvi 4
Vivanta Volkova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.
Pirms desmit gadiem Kuldīgā darbu uzsāka Restaurācijas centrs, kas rūpējas, lai saglabātu Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma autentiskumu. Pateicoties koka restaurācijas darbnīcas tehniskajam aprīkojumam, darbarīkiem un zinošajiem speciālistiem, īstenota vēsturisko durvju glābšanas programma – veikta unikālo vecpilsētas koka arhitektūras formu restaurācija: lieveņi, nojumes, kompleksi kokgriezumi. Savukārt akcijā “Logu regulārā apkope ar logu ķitēšanu” vairākām ēkām ir atjaunoti zudušie logu slēģi.
Vecpilsētas iedzīvotāji un vēsturisko dzīvojamo māju īpašnieki tiek konsultēti par ēku saglabāšanu un uzturēšanu, turklāt viņiem pašiem ir iespēja darboties, lai restaurētu sava mājokļa logus. Iedzīvotājiem pastāv iespēja izmantot Restaurācijas centra darbnīcas telpas un instrumentus, lai veiktu koka logu un tā elementu restaurāciju. Programma paredz, ka katru gadu var atjaunot divus logus.
Everita Rudene, kurai pieder dzīvoklis vēsturiskajā namā Jelgavas ielā 1, trīs gadu laikā parūpējusies par sešu logu atjaunošanu. Viņa stāsta, ka logu izņem no eņģēm, tad izņem stiklus, centra speciālisti cietušākās vietas protezē, atjauno tapas, savukārt paši var nodarboties ar koka rāmja vairākkārtēju eļļošanu un tad krāsošanu ar lineļļas krāsu.
Arī Aigars Celms, kurš ar ģimeni pārcēlies dzīvot Kuldīgā, Liepājas ielā 8, gādājis par sešu logu restaurāciju. Pavisam dzīvoklim vēsturiskajā mājā ir astoņi logi. Viņš piebilst, ka restaurācija paredzēta tikai ārlogiem, taču gandarījums ir liels, jo arī mikroklimats mājoklī uzlabojies.
Tāpat logu atjaunošanas programmā aktīvi iesaistījusies Dace Inovska, kuras dzīvoklim Skrundas ielā 9 tagad ir sakopti logi, krāsa pieskaņota mājas kopējam tēlam. Viņa norāda arī uz kaimiņu mājām, kuru saimnieki centušies sakārtot logus.
Kādreizējā Kuldīgas Saieta namā, kas ir 18. gs. ēka, tagad saimnieko metodistu draudze, kuras aktīviste Zinta Dzintara sajūsmināta par iespēju darboties logu restaurācijas programmā. Pagaidām no deviņiem logiem atjaunoti četri. Viņa stāsta, cik brīnišķīga sajūta bijusi, strādājot ar lineļļas pernicu un krāsu, kuru smarža ir ļoti tīkama, turklāt sniedz pārliecību, ka logi tagad kalpos ilgi. Namam ir arī vēsturiskas durvis, tās gan tika uzticētas Restaurācijas centra speciālistiem.
Kuldīgas Restaurācijas centrs arī izveidojis video mācību kursu – restaurators konsultants Jānis Mertens stāsta par secību, kā veicama logu restaurācija. Viņš skaidro, ka jāņem vērā, cik vēsturiski ir logi. Kuldīgas vecpilsētā tādu ir daudz, pārsvarā tie ir tradicionālie gropju logi ar metāliskām leņķveida kāšu virām, kas dažādos laikos mainījušās, piemēram, vecākiem logiem tās ir greznākas.
Logu vai nu izņem pats saimnieks, konsultējoties ar Restaurācijas centra darbiniekiem, vai arī speciālisti dodas to apsekot un izvērtēt, vai logu vispār iespējams restaurēt. Uzmanība tiek pievērsta tam, vai metāla daļas cieši pieguļ virsmai un mitrums nav ticis zem tām, tad tās tikai notīra. Ja metāla daļas ir vaļīgas un ar koroziju, tad tās demontē, notīra, apstrādā pret rūsu ar svina mīniju (tam piejauc lineļļas pernicu un terpentīnu) un, liekot atpakaļ, piemēram, stūreņiem apakšā liek ķiti.
Koka rāmi ar skrāpīti notīra no krāsas paliekām, bet, ja iepriekš bijusi eļļas krāsa, tad noteikti jātīra līdz koka virsmai. Pēc tam veic gruntēšanu ar lineļļas pernicu (tai piejauc terpentīnu, bet katrā nākamajā gruntēšanas kārtā terpentīnu pievieno mazāk), pēc dažām stundām ar lupatiņu apslauka. Gruntē trīs reizes, pēc katras reizes žāvējot trīs dienas.
Pirms stiklu ievietot atpakaļ, gropi vispirms apstrādā ar šellaku, lai lineļļas ķite kalpotu ilgāk. Tad ķitē (ķiti pirms likšanas kārtīgi samīca), iespiež stiklu un naglo ar nagliņām, kam var nokniebt galviņas. Ķites pārpalikumus notīra.
Kad ķite apžuvusi (pēc 4–10 dienām), loga rāmi un arī ķitējumu divas reizes krāso ar lineļļas krāsu. Pirmoreiz krāsojot, piejauc 10% terpentīnu, bet otrajā reizē – lineļļas pernicu, lai krāsa būtu biezāka. Kad krāsa nožuvusi, logu liek atpakaļ aplodā, taču jau iepriekš skatās, vai aploda nav jāprotezē. Gan logu rāmju, gan aplodu protezēšanu veic paši Restaurācijas centra meistari. Meistars piebilst, ka šādi atjaunoti logi kalpos ilgus gadus, var tikai palaikam ieeļļot.
