Vairākas arhitektūras pieminekļos esošās kultūras iestādēs kļūs pieejamākas cilvēkiem ar invaliditāti, sola ministrs 1
Tuvākajā nākotnē vairākas arhitektūras pieminekļos esošās kultūras iestādēs kļūs pieejamākas cilvēkiem ar invaliditāti, izrietēja no kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) šodien paustā attālināti notiekošajā diskusijā par Latvijas kultūras vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.
Puntulis skaidroja, ka ir gadījumi, kad spēkā esošos normatīvus nevar piemērot, piemēram, tādās rekonstruējamās vietās kā Jāņa Akuratera muzejs un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Kultūras iestādes nereti ir izvietotas arhitektūras pieminekļos, līdz ar to mainīt aiļu vai citus nepieciešamos elementus ir problemātiski, vai pat neiespējami.
Taču risinājums ir jāmeklē un tuvākajā nākotnē daudzas kultūras iestādes, kuras atrodas vēsturiskās ēkās un arhitektūras pieminekļos, tiks pielāgotas mūsdienu prasībām, piemēram, Lielajā Ģildē pēc rekonstrukcijas, Leļļu teātrī pēc renovācijas, Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras drāmas teātri, kurš daļēji ir pieejams jau tagad, Okupācijas muzejā, “Arsenālā” un citur, pavēstīja kultūras ministrs.
2020.gadā vidū atbildīgās puses sprieda par vienošanās panākšanu saistībā ar liftu nodrošināšanu vēsturiskajās ēkās, kas pēc iespējas mazāk ietekmē to oriģinālo arhitektūru, norādīja politiķis.
Runājot par bibliotēkām, Puntulis cita starpā norādīja uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb “Gaismas pils” ēkas labo piemēru, kur lasītavas un pasākumu telpas ir pieejamas ikvienam apmeklētājam. Kultūras ministrs norādīja, ka LNB ēkā vājredzīgos un neredzīgos cilvēkus var pavadīt suņi pavadoņi, kā nodrošinātas dažādas citas lietas ēkas pieejamības palielināšanai.
Politiķis arī pavēstīja, ka tiek izstrādātas vadlīnijas iekļaujošu pasākumu organizēšanai, lai tie būtu pieejami cilvēkiem ar funkcionālu, redzes, dzirdes vai garīga rakstura invaliditāti. Kultūras ministrija arī ir izpratusi nepieciešamību risināt jautājumu par izrāžu subtitriem teātra izrādēs, sacīja Puntulis.
Kā labu piemēru pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti ministrs minēja Dziesmu un deju svētkus 2018.gadā, taču arī šajā jomā darāmā ir ļoti daudz.
Šodienas notiekošajā arī Saeimas organizētajā diskusijā no dalībniekiem izskanēja jautājums par Mežaparka jaunās Dziesmu svētku estrādes pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.
Kā ziņots, šodienas diskusijā Saeimas deputāti, cilvēki ar invaliditāti un dažādu ar kultūras jomu saistītu atbildīgu iestāžu pārstāvji spriež par vairākiem ierobežojumiem, kuri neļauj cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgi baudīt kultūras dzīvi.
Diskusijā paredzēts apspriest divus svarīgus aspektus – vai kultūras produkti Latvijā ir pieejami alternatīvos formātos, kas piemēroti arī cilvēkiem ar invaliditāti un lasīšanas traucējumiem? Otrs aspekts saistās ar jautājumu, cik pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti ir kultūras vietas un pasākumi?
