Cik īsti jāizdzer, lai karstumā “nenokalstu”? 3 spridzinošas receptes 0
Kas notiek, ja dzer par maz
“Mērenos laika apstākļos minimāli nepieciešamais šķidruma daudzums ir divi līdz divarpus litri dienā, bet karstā laikā tas var sasniegt trīsarpus litru un pat vairāk,” uzskata diētas ārsts Andis Brēmanis. Jo augstāk kāpj termometra stabiņš, jo vairāk svīstam. Tā organisms straujāk zaudē ūdeni, izjūk šķidruma līdzsvars. Lai ķermenis neatūdeņotos un nepārkarstu, nepieciešams papildus padzerties – pat tad, ja tā īsti negribas.
Karstā laikā lielākais ūdens daudzums iztvaiko caur ādu – ap 1400 ml diennaktī, bet ilgstošas fiziskas slodzes laikā pat trīs reizes vairāk. Ar urīnu izdalās ap 1200, bet ar fēcēm un tā saucamajos nemanāmajos ūdens zudumos, piemēram, elpojot – vēl 700 ml.
Zināms, ka 10% no organismam nepieciešamā ūdens tiek saražots vielmaiņas procesā, 30% – uzņemts ar pārtiku, bet 60% – ar kafiju, tēju un citiem dzērieniem.
Pieauguša, vesela cilvēka organisms reaģē uz ūdens zudumu, vispirms liekot izjust slāpes, bet pēc tam – palielinot urīna koncentrāciju un samazinot izdalītā urīna daudzumu. “Slāpes ir centrālās nervu sistēmas impulss, kas liecina, ka organismam trūkst šķidruma un laiks padzerties. Iespējams, ka slodzes laikā vai tveicē zaudējam papildu šķidrumu, bet pārāk maz dzeram ūdeni vai esam apēduši kaut ko sāļu,” stāsta uztura speciāliste Baiba Bērtiņa. Diemžēl ar gadiem slāpju sajūta mazinās, tādēļ gados vecākiem cilvēkiem karstā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem.
Aprēķināts, ka pieaugušiem vīriešiem, vecākiem par 51 gadu, ieteicams diennaktī uzņemt 3,7 litrus šķidruma, no kuriem 2,7 būtu jāizdzer, bet sievietēm 2,7 litrus, no kuriem 2,2 vajadzētu izdzert. Aprēķini balstīti uz pieņēmumu, ka cilvēks ik dienu apmēram stundu nūjo, ātrā solī pastaigājas vai veic citas fiziskās aktivitātes un neuzņem vairāk par 2200 kcal. Tie, kam patīk rēķināt, var sev nepieciešamo šķidruma daudzumu noteikt paši: 100 ml šķidruma uz katriem pirmajiem desmit, 50 ml – uz katriem nākamajiem desmit un 15 ml šķidruma – uz atlikušajiem svara kilogramiem.
Organisma atūdeņošanās jeb dehidratācija sākas tad, kad organisms zaudē vairāk nekā 1%, bet ilgstošas fiziskas slodzes laikā – ap 2% no ķermeņa svara. Par to, ka šī robeža pārkāpta, liecina nervozitāte, galvassāpes, nogurums, reibonis, slikta dūša, retāka urinācija un tumši dzeltens urīns. Savukārt zīdaiņi un mazi bērni, ciešot no atūdeņošanās, kļūst apātiski un miegaini.
