“Vairāk skatieties viens otram acīs!” Romas pāvests Francisks savā pēdējā lūgšanā aicinājis, lai jaunās tehnoloģijas neaizvieto cilvēciskās attiecības 0
Šo pirmdien, 21.aprīlī, 88 gadu vecumā aizsaulē aizgājušais Romas pāvests Francisks tika uzskatīts par progresīvu līderi, kurš varēja atklāti runāt par tehnoloģijām. Zīmīgi, ka arī viņš pats nesen bija kļuvis par mākslīgā intelekta (MI) upuri, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Kādā 2023. gadā internetā izvietotā bildē pontifiks redzams pastaigājoties pa Sv. Pētera laukumu Vatikānā baltā, stilīgā “Moncler” dūnu jakā, rotājies ar iespaidīgu, dārgakmeņiem rotātu krucifiksu kaklā. Kā vēlāk izrādījās, tā esot bijusi MI ģenerēta bilde, kas izskatījusies tik ļoti reālistiska, ka spējusi pārliecināt publiku, ka tāds ir pāvesta jaunais ģērbšanās stils.
Pēc Pāvesta Franciska nāves interneta vidē tika izveidota virkne memu par viņa pēcteci. Kaut arī savas dzīves laikā pāvests aktīvi izmantoja interneta sociālos tīklus savu sekotāju uzrunāšanai, viņš arī aicināja, lai tehnoloģijas “apvienotu, nevis dalītu”. Vienā no pontifika pēdējām lūgšanām šā gada aprīlī, viņa paustais vēstījums bija vērsts uz tehnoloģijām un mudināja cilvēkus tās izmantot tam, lai vairotu labo. Viņš teica, ka vēlētos, lai cilvēki “mazāk skatītos ekrānos un vairāk skatītos viens otram acīs”.
Kādā savā video, kurš bija publicēts pāvesta oficiālajā “YouTube” kanālā, viņš pauda atziņu, ka “kaut kas nav kārtībā, ja mēs pavadām vairāk laika pie mobilajiem telefoniem, nekā kopā ar cilvēkiem”. “Priecāsimies, ka jauno tehnoloģiju izmantošana neaizvieto cilvēciskas attiecības, respektē cilvēka cieņu un palīdz mums tikt galā ar mūsu laika krīzēm,” viņš piebilda.
“Eksistenciālais risks” un “milzīgais potenciāls” – tā Pāvests Francisks bija izteicies par MI rīku radītajiem riskiem un iespējām.
Vatikāns šī gada janvārī izlaida oficiālu doktrinālu ētikas vadlīniju apkopojumu par MI, kas paplašina to, ko Francisks jau bija paudis iepriekš. Dokumenta ar latīnisku nosaukumu “Antiqua et Nova” (“Piezīmes par mākslīgā intelekta un cilvēka intelekta attiecībām”) pamata vēstījums ir tāds, ka cilvēcei MI būtu jāizmanto kā instruments, lai papildinātu, nevis aizvietotu cilvēka intelektu. Citējot pāvestu Francisku, dokumentā lasāms, ka “pat vārda intelekts lietošana saistībā ar MI var kļūt mānīga… Ņemot vērā to, MI nevajadzētu uzskatīt par mākslīgu cilvēka intelekta formu, bet par tās produktu”.
Dokuments arī norādīja, ka autonomas un letālas ieroču sistēmas, kas spēj “identificēt un uzbrukt mērķiem bez tiešas cilvēka iejaukšanās, ir “smaga ētiska rakstura uztraukuma cēlonis”. Pāvests Francisks bija aicinājis aizliegt MI izmantošanu šādā veidā, jo tas rada “eksistenciālu risku” ar potenciālu rīkoties tādā veidā, kas var apdraudēt veselu reģionu vai pat cilvēces izdzīvošanu”.
Dokuments tika publicēts janvāra vidū, neilgi pēc kā sekoja ķīniešu MI uzņēmuma “DeepSeek” MI modeļa palaišana. Šis ķīniešu uzņēmums ar salīdzinoši nelielām investīcijām spējis panākt rezultātu, kas ir līdzvērtīgs amerikāņu MI konkurentu radītajiem MI modeļiem.
Kas attiecas uz viltus ziņām vai MI ģenerētiem dziļviltojumiem, dokuments brīdināja, ka tādu melu radīšana vai izplatīšana var nodarīt lielu kaitējumu. Cilvēkiem būtu “jāizvairās no tādu vārdu un attēlu lietošanas, kas noniecina cilvēku cieņu, veicina naidu un neiecietību, pazemina cilvēka seksualitātes un tuvības nozīmi vai ekspluatē vājos un neaizsargātos,” teikts dokumentā, raksta “Euronews”.
Tomēr Vatikāna radītais dokuments nesaturēja tikai pesimistiskas notis, un tajā ticis atzīts MI pienesums tādās jomās kā izglītība un veselība. Saskaņā ar doktrīnu MI ir “milzīgs potenciāls” daudzās medicīnas nozarēs, bet tika norādīts, ka MI tomēr nedrīkstētu ļaut aizvietot ārsta un pacienta attiecības, tas tāpēc, ka šāda rīkošanās varētu vairot “cilvēku vientulības sajūtu, kuru bieži pavada slimības”. Savukārt, ja MI tiek izmantots nepareizu iemeslu dēļ, tas varētu pastiprināt “bagātnieku medicīnas” modeli, jo tas varētu nebūt pieejams visiem.
117 nodaļu garajā dokumentā tiek runāts arī par tehnoloģijas ietekmi uz vidi, sabiedrības uzraudzību, ko īsteno valstis, kā arī citām aktuālām tēmām.
Dokumentā tiek apspriesta arī ticība un MI, norādot: “Laikā, kad sabiedrība attālinās no saiknes ar pārdabisko, dažiem rodas kārdinājums vērsties pie MI meklējot jēgu un piepildījumu savai dzīvei. Taču, tās ir ilgas, kuras patiesi var apmierināt tikai esot vienotībā ar Dievu.” “Pieņēmums, ka var aizvietot Dievu ar cilvēka radītu mākslīgu objektu, ir elku pielūgsme, kuru Svētie Raksti skaidri noraida,” tā norādīts dokumentā.
Kā jau ziņots, šodien, 26.aprīlī, Vatikānā notiks mirušā pāvesta Franciska bēres. Ceremonijas sākums paredzēts plkst.10 (plkst.11 pēc Latvijas laika) laukumā pie Svētā Pētera bazilikas Vatikānā. To vadīs kardinālu kolēģijas dekāns Džovanni Batista Re.
