“Vairāk pašcieņas!” 6
“Pašreizējais moments prasa, lai katrs pilsonis savus kaut arī nelielos līdzekļus izlietotu tā, kā tas būtu arī izdevīgi no vispārīgā tautsaimniecības viedokļa,” 1929. gada 15. septembrī deklarēja žurnāls “Ekonomists”. Iekšzemes ražojumiem bija arī jādod priekšroka sabiedrisko un publisko iestāžu iepirkumos, ļaujot par tiem “nedaudz pārmaksāt”. Piemēram, Latvijas armija savām vajadzībām lielākoties iepirka Latvijā ražotus produktus.
“Vairāk pašcieņas. Pirksim savus ražojumus,” ar šādu devīzi kopš 1929. gada visā Latvijā notika vietējo ražojumu propagandas nedēļas. To mērķis bija radīt pārskatāmu ainu par Latvijā ražotajiem labumiem, ieinteresējot tirgotājus un informējot pircējus, galvenokārt mēģinot “pārliecināt šaubīgo patērētāju daļu, ka mūsu lauksaimnieki un rūpnieki tiešām var ko vērtīgu ražot” (“Latvijas Tirgotājs”, 1931. gada 1. septembrī).
Šajā laikā notika vērienīgas vietējo ražojumu izstādes un visā valstī veikalu vitrīnas bija jārotā ar pašmāju precēm. “Latvija patērē 38% tādu ārzemju preču, ko paši spējam ražot. Mums jāpieradinās iztikt pēc iespējas ar mazāku greznumu un nedzīvot pāri savām spējām. Ja paši necienīsim savu darbu, kas tad to cienīs,” pirmās Latvijas ražojumu propagandas nedēļas atklāšanā 1929. gada 19. martā Nacionālajā teātrī teica Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Pēc tam visiem bija iespēja vērot 90 smago automobiļu korso braucienu pa Rīgas ielām – priekšgalā devās savienības “Konsums” mašīnas ar labību, liniem, sēklām, sējmašīnām, sviesta muciņām. Piensaimniecību pārstāvēja milzu piena, jogurta un kefīra trauki, bet “Augļu eksports” lepojās ar saldumiem un gardumiem. Reizē Vērmaņdārza paviljonā notika arī Latvijā izdoto grāmatu parāde. Vērienīgas Latvijas ražojumu izstādes Esplanādē speciāli uzceltos paviljonos notika 1931. un 1932. gadā. 1931. gada decembrī Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība rīkoja vietējo lauksaimniecības ražojumu izstādi. Tās laikā apmeklētājiem bija iespēja arī baudīt garšīgos tikai no Latvijā augušiem produktiem tapušos Kaucmindes semināra audzēkņu gatavotos ēdienus. Ēdienkarte “sastādījusies” no pupiņām, bietēm, kaņepēm, āboliem, grūbām, baravikām, rudzu miltu nūdelēm u. c. Varējuši, piemēram, pārliecināties, ka rīsus saldajos ēdienos var ļoti labi aizvietot ar miežu grūbām. Sevišķi iespaidīga Latvijas ražojumu parāde notika 1932. gada septembrī. Laikraksts “Latvijas Kareivis” 1932. gada 28. jūlijā vēstīja, ka paviljonu būve vien izmaksās 40 – 50 tūkstošus latu. Toreiz vislielāko uzmanību guva Zemkopības ministrijas eksponāti. Akvārijos peldēja Latvijas karpas, lašu mazuļi, taimiņi, upju un ezeru sīgas un zelta zivtiņām līdzīgās orfas – Latvijas ražojums, kas iegūts, krustojot japāņu orfas ar mūsu karpām. Bet Meža departamenta zvērnīcā mita Latvijas mežu iemītnieki – ūpis “Jūla”, krauklis, melnais stārķis, mežacūka, lapsas, lūši, stirnas. Par ieeju izstādē, kas nedēļu nogalēs bija apmeklēta visai kupli, bija arī jāmaksā – brīvdienās biļete maksāja vienu latu, darba dienās – 50 santīmu.
1933. gada 23. maijā pa dažādām Latvijas pilsētām kursēja pašmāju ražojumu ceļojošā izstāde – vilciens ar 60 vagoniem, kurā bija pārstāvētas firmas no visām rūpniecības nozarēm.
“Mums ir tik maz ideju, kas varētu visus apvienot, tādēļ turēsimies pie aicinājuma izvēlēties Latvijas ražojumus un rūpēsimies par viņu popularizēšanu mūsu pašu labā,” 1931. gadā izteicās Latvijas ražojumu propagandas organizācijas vadītājs P. Kalnozols. Protams, laiki ir mainījušies, taču vai neskan mūsdienīgi?
Uzziņa
* Kopējais Latvijas tautas ienākums 1925. un 1926. gadā veidoja 900 miljonus latu.
* Preču eksports no tā veidoja tikai ap 22%. Importa sadaļā šī attiecība bija ap 27%.
* No visa iemaksātā akciju sabiedrību pamatkapitāla – 176 miljoniem latu – 1928. gada janvārī ārzemniekiem piederēja 95 miljoni latu. No tiem 55,4 miljoni latu bija ieguldīti rūpniecībā. Pirmajā vietā bija Vācijas kapitāls, pēc tam – Anglijas un Francijas.
* No ārzemēs dzīvojošiem radiniekiem saņemtie pabalsti šajā laikā bija aptuveni 8 miljoni latu gadā.
Avots: A. Ceihners, “Ekonomists”, 1930.
LATVIJAS BEKONA EKSPORTS (1924 - 1931)
Gads Miljoni latu
1924 1,20
1925 3,60
1926 5,77
1927 5,88
1928 2,37
1929 1,50
1930 2,80
1931 1,77
Avots: “Ekonomists”, 1932.
Latvijas sviests eksporta zemes: procentuālais īpatsvars
Valsts 1931 1932
Vācija 74% 82%
Anglija 9,83% 14,33%
Francija 7,40% 1,60%
Beļģija 5,94% –
Čehoslovākija 2,22% 0,67%
