Latvija – orientējusies uz Rietumiem 6
Interesants un vēl nopietnu pētījumu vērts ir jautājums par to, cik lielā mērā Latvijas saimniecība 20. gs. 30. gadu sākumā bija atkarīga no pasaules saimniecības dažādās nozarēs. Gandrīz viss Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šajā laikā attiecās uz Eiropu, galvenā Latvijas importa partnere bija Vācija, bet eksporta – Anglija, Vācijai ieņemot otro vietu, tomēr tās loma aizvien pieauga (sevišķi sviesta eksportā). Kā importā, tā eksportā Anglijas un Vācijas daļas kopā veidoja vairāk nekā pusi kopvērtības. No pārējām Vakareiropas valstīm Latvijas ārējā tirdzniecībā nozīme bija Beļģijai, Holandei, Francijai, Polijai.
Par to, cik svarīga nozīme ārējiem tirgiem bija Latvijas ekonomikā, liecina ievērojamais latviešu ekonomists A. Ceihners, izdevumā “Ekonomists” 1930. gadā uzsverot, ka “dažām valstīm mūsu ārējā tirdzniecībā ir izcila loma. Turpretim gandrīz visu ar Latviju tirgojošos valstu ārējai tirdzniecībai no Latvijas un eksportam uz Latviju viņu saimniecībā ir niecīga nozīme”. Viss Latvijas eksports, pēc E. Ceihnera aprēķiniem, no 1920. līdz 1928. gadam kopā veidoja 200 miljonus latu (viena gada valsts budžeta apjoms 20. gs. 30. gadu sākumā bija 130 miljoni latu, 30. gadu beigās – ap 200 miljoniem latu).
Pēc 1927. gada tirdzniecības līguma noslēgšanas Latvijas tirdzniecībā bija pieaugusi arī PSRS nozīme. Tomēr, tā kā šie kontakti netika uzskatīti par drošiem un potenciāli ilgstošiem, A. Ceihners secināja: “Ja mums zustu visi līdzšinējie (neievērojot tirdzniecības līguma periodu) saimnieciskie sakari ar Krieviju, nekādi lielie sarežģījumi mūsu saimniecības dzīvē ar to nerastos. Mūsu ārzemju saimniecisko (un kulturālo) sakaru centrs ir Vidus- un Rietumeiropa – pirmām kārtām, Vācija, tad Anglija, tālāk Beļģija, Holande, Francija, Čehoslovākija, Zviedrija, arī Ziemeļeiropas Savienotās Valstis. Ar šīm valstīm Latviju saista ne tikai ārējā tirdzniecība, bet arī ārzemju kapitālu, kredītu attiecības un kuģniecība. Kā saimniecībā, tā kultūrā esam gandrīz pilnīgi orientējušies uz Rietumiem.”
Pēc A. Ceihnera datiem, uz Vāciju Latvija sūtīja 86% sviesta eksporta, uz Angliju – bekonu, kokmateriālus, linu u. c. Latviešu lins nonāca arī Beļģijā un tālāk Francijā. Uz Poliju eksportēja galvenokārt gumijas apavus, arī linoleju u. c.
