Vairāk nekā trešdaļa Latvijā raizējas par bērnu izglītības apmaksu 1
40% Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību – tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Lai gan šis rādītājs kopš pirmā Drošības indeksa pētījuma 2014. gadā ir nedaudz uzlabojies, tas joprojām saglabājas augsts, it īpaši ģimenēs ar bērniem. Lielākā daļa jeb 64 % no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.
“Daudzās ģimenēs brīdis, kad bērni sāk studiju gaitas, ir satraukuma pilns laiks. Pozitīvie mirkļi par to, ka jaunais cilvēks sper pirmos soļus savā lielajā dzīvē, mijas ar raizēm, vai vecāki spēs segt studiju izmaksas. Mūsdienās studijas maksā no pusotra līdz pat 12 tūkstošiem eiro gadā, un tikai nedaudziem jauniešiem ir iespēja saņemt augstāko izglītību bez maksas, pretendējot uz valsts budžeta vietām augstskolā. 2016. gadā ERGO veiktās aptaujas rezultāti apliecināja, ka puse ģimeņu nespēj apmaksāt bērnu mācību maksu augstskolā, un tikai 12 % aptaujāto vecāku norādīja, ka veido uzkrājumus bērnu studiju apmaksāšanai augstskolā,” stāsta Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijas valstīs.
Saskaņā ar ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultātiem, ja mājsaimniecība Latvijā pēkšņi zaudētu visus regulāros ienākumu avotus, tā, nesamazinot ierastos tēriņus, varētu sevi uzturēt nedaudz ilgāk par pieciem mēnešiem. Šis rādītājs kopš 2014. gada ir uzlabojies. To var sasaistīt ar vispārējo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Latvijā, tai skaitā ar bezdarba līmeņa pastāvīgu samazinājumu, kā arī vidējās bruto darba samaksas pieaugumu, kas noteikti veicina iedzīvotāju iespējas atlicināt zināmu daļu savu ienākumu uzkrājumu veidošanai neparedzētiem dzīves gadījumiem vai konkrētiem mērķiem. Kā liecina ERGO statistika, šī gada astoņos mēnešos ERGO dzīvības apdrošināšanā klientu skaits pieaudzis par piektdaļu. Viens no izplatītākajiem mērķiem, kam cilvēki izvēlas veidot uzkrājumu dzīvības apdrošināšanas ietvaros, ir finansējums bērnu studijām nākotnē, tam seko uzkrājumi pensijai.
Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopoto informāciju parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā audzis par 19 %. Tas liecina, ka dzīvības apdrošināšanas tirgus Latvijā stabili aug.
“Tā ir pozitīva tendence, kas liecina par to, ka palielinās arī sabiedrības izpratne par savu un ģimenes finansiālo aizsardzību ilgtermiņā. Vienlaikus jāatzīst, ka daudziem klientiem stimuls uzkrājumu veidošanai ir valsts noteiktie nodokļu atvieglojumi. Tomēr iedzīvotājiem jāņem vērā, ka saskaņā ar izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos, sākot no nākamā gada, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23 % apmērā no veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanu, līgums būs jāslēdz vismaz uz 10 gadiem. Šīs izmaiņas neattieksies uz iepriekš noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem, proti, līdz gada beigām iedzīvotāji var slēgt dzīvības apdrošināšanas līgumus arī uz pieciem gadiem un nākamajos gados izmantot iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, iesniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā,” stāsta Ingrīda Ķirse.
ERGO Drošības indeksa pētījumu izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO un pētījumu centrs SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā. Kopumā aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā Baltijas valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
