“Iepazīt skolēnus un atrast labāko pieeju, lai palīdzētu viņiem mācīties…” Apbalvoti akcijas “Sirdsskolotājs” laureāti 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Prieks par to, ka šajā mācību gadā izdevies strādāt galvenokārt klātienē, ik dienas satiekot skolēnus, bet arī nogurums un pārslodze: tādas izjūtas šajā mācību gada noslēgumā ir skolotājiem, ko šajā mācību gadā satikām un apbalvojām kā sirdsskolotājus.
Vairāk nekā simts vēstuļu, daudz labu vārdu par pedagogiem, kas dara vairāk, nekā prasa amata apraksts, iedvesmojot gan bērnus, gan savus kolēģus: tāda ir īsā vēstuļu akcijas “Sirdsskolotājs” bilance. Akcijas laikā satikām un apsveicām skolotājus visā Latvijā visdažādākajās mācību iestādēs. Aprakstījām šo pedagogu pieredzi žurnālā “Skola & Ģimene” un “Latvijas Avīzē”; stāstus publicēja arī mūsu sadarbības partneris “E-klase”. Par balvām skolotājiem gādāja “Laima”.
Visa mācību gada garumā saņēmām daudz pateicību par to, ka esam sarīkojuši šādu akciju, jo atzinību pelnījuši daudzi skolotāji, bet ikdienas steigā labie vārdi bieži vien paliek nepateikti.
Vēstules par saviem sirdsskolotājiem rakstīja gan esošie un bijušie skolēni, gan vecāki, gan paši pedagogi, gan paša skolotāja dzīvesbiedri un bērni.
“E-klases” vadītājs Jānis Kaģis teic: “Nereti viedoklis par to, kas ir labs, sirsnīgs un iedvesmojošs skolotājs, auditorijām ir atšķirīgs. Vecākiem būtiski, lai bērns sekmīgi apgūst mācību vielu, kolēģiem svarīgi, lai būtu viegli komunicēt, savukārt bērnus mēdz aizraut ne tikai konkrēts mācību priekšmets, bet pedagoga autoritāte. To sajutām arī akcijas ietvaros iesūtītajos pieteikumos. Jāatzīst, ka katru mēnesi izvēlēties tikai vienu “Sirdsskolotāju” nebija viegli. Paldies par sirds siltumu, kuru ikdienā saņem mūsu bērni, jāsaka visai plašai Latvijas pedagogu saimei!”
Vislielākā konkurence uz titulu bija pirmsskolas un sākumskolas skolotāju vidū. Laikam vecāki visvairāk pamana tieši šos pedagogus, bet pēcāk attālinās no bērnu skolas gaitām un līdz ar to neiepazīst skolotājus, kas tāpat veic izcilu darbu, taču jau pamatskolā un vidusskolā.
Noslēdzot mācību gadu, aprunājamies ar apbalvotajiem pedagogiem vēlreiz, uzdodot visiem šādus aktuālos jautājumus.
1. Ar kādām cerībām gaidīsiet nākamo mācību gadu?
2. Jau atkal rosināta diskusija, vai būtu nepieciešams pagarināt mācību gadu. Ko par to domājat un kuru vasaras mēnesi būtu gatavi ziedot darbam klasē?
3. Ja jūs būtu izglītības un zinātnes ministrs, kādu darbu mēģinātu paveikt vispirms?
Vineta Īvāne, Ventspils 4. vidusskolas angļu valodas un vācu valodas skolotāja:
1. Domāju, ka tas atkal būs interesants mācību gads: man būs jauna audzināmā klase: tie būs 10. klases skolēni. Tas būs izaicinājums: iepazīt jaunus skolēnus un atrast labāko pieeju, lai palīdzētu viņiem mācīties.
2. Ar kolēģiem par šo esam sprieduši. Secinājām, ka vienīgais iemesls, kāpēc vērts pagarināt mācību gadu, ir, ja tāpēc kļūtu īsākas mācību dienas. Šobrīd vecākajās klasēs stundas ilgst līdz pulksten 16 vai pat ilgāk, tāpēc skolēni ir ļoti noguruši. Pagarinot mācību gadu, pareizāk būtu turpināt mācības jūnijā, jo šajā mēnesī tāpat liela daļa skolotāju joprojām aktīvi strādā: notiek eksāmeni, tiek rakstītas atskaites, daļai skolēnu ir vasaras darbi. Tātad, ja mācības tiktu pagarinātas līdz Jāņiem, daļa skolotāju nejustu lielu atšķirību.
3. Visticamāk, gādātu par to, lai ir vairāk gatavu mācību materiālu. Jo sevišķi to trūkst padziļināta līmeņa mācību priekšmetos, kas skolās ienāk līdz ar jauno izglītības saturu. Turklāt materiāliem jābūt dažādiem, jo arī skolēni ir dažādi, ne visiem der viena pieeja. Tiesa, skolotāji tāpat allaž ieguldīs savu laiku, meklējot kādus papildmateriālus, taču būtu vieglāk strādāt, ja būtu kāds pamats, uz kura atsperties.
Iveta Priede, Daugmales pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādes “Namiņš” skolotāja:
1. Viss atkarīgs no mums. Protams, ir apstākļi, kurus nevaram mainīt, piemēram, likumi. Tomēr mērķu sasniegšanā daudz atkarīgs no mums pašiem, no mūsu rosības. Tāpēc raugos ļoti pozitīvi. Kaut nevajag iedomāties, ka viss būs tieši tā, kā vēlies, jābūt gatavam dažādām iespējām. Jābūt ar atvērtu prātu, tad vienmēr būs risinājumi. Kovida satricinājumi devuši tādu rūdījumu, ka nu ar daudz ko tiksim galā.
2. Kad strādāju skolā Anglijā kā pedagoga palīgs, jau izbaudīju uz savas ādas, kā tas ir, kad vasaras brīvlaiks ir tikai sešas nedēļas. Kad jūnijā joprojām biju skolā, bija divējādas sajūtas: no vienas puses, ir tik silti, negribas mācīties un gribas būt laukā, bet, no otras puses, tā ir “atstrādāšana” par to, ka mācību gada laikā bijis vairāk brīvu dienu nekā Latvijā. Tātad: kaut arī vasaras brīvlaiks citviet ir īsāks, nav tā, ka bērni daudz vairāk mācās. Latvijā, salīdzinot ar Angliju, semestri ir ļoti gari, tas ir nogurdinoši gan bērniem, gan skolotājiem.
Vecākiem varbūt īsāks vasaras brīvlaiks būtu ērtāks. Taču jautājums, vai mūsu prāti ir gatavi mācīties arī vasarā? Tiem, kam nav pieredzes mācīt vasarā, varētu būt bail no šādām pārmaiņām.
Kā pirmsskolas pedagogs nekad nezinu, kuri vasaras mēneši būs brīvi, savukārt skolās skolotājiem cita pieredze. Ja mācību gads būtu garāks, domāju, ka jau augusta pēdējās nedēļās varētu atgriezties darbā.
3. Šis nu gan ir grūts jautājums, jo ministrs nekad nebūs labs pilnīgi visiem. Tāpēc ministri neapskaužu. Katrā izglītības iestādē un novadā ir citas situācijas, aktuālie jautājumi, grūtības, kas jārisina, bet ministram jāredz viss kopainā. Daudzi gatavi izteikt savu viedokli par to, kam kā būtu jābūt, bet viņi bieži raugās tikai no sava skatpunkta, neredzot kopainu.
Tāpēc man šobrīd grūti pateikt, ko uzreiz darītu: darāmo lietu būtu ļoti daudz, bet tie nebūtu darbi, ko var paveikt uzreiz.
Svetlana Sermule, Ogres Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja:
1. Sagaidu pozitīvas pārmaiņas, iespēju tikties ar skolēniem klātienē. Ogrē ceļ jaunu ģimnāzijas ēku, kura būs viena no modernākajām Baltijā. Tāpat sagaidu pozitīvas attiecības ar skolēniem, kolēģiem, skolēnu vecākiem, jo attiecību veidošana ar katru skolēnu individuāli un klasi kopumā sniedz gandarījumu par darbu un veicina arī produktivitāti stundās.
2. Atbalstu mācību gada pagarināšanu. Tiesa, diskusija par šo jautājumu nebūtu aktuāla, ja tiktu sakārtots valsts pārbaudes darbu grafiks, tos paredzot jūnijā, nevis jau maija vidū. Šobrīd valsts noslēguma pārbaudes darbi liek pārorganizēt mācību darbu, mainīt mācību stundu plānojumu, jo pedagogi iesaistīti gan pārbaudes darbu norisē, gan novērošanā, gan darbu labošanā. Ja šie pārbaudes darbi sāktos jūnijā, vairs nebūtu aktuāls jautājums par mācību gada pagarināšanu, jo tas jau būtu garāks par divām nedēļām.
Jāsabalansē mācību process, plānojot īsākas mācību dienas un paredzot vēl vienu brīvlaiku 2. semestrī, jo laiks no janvāra līdz martam vai reizēm pat aprīļa sākumam ir garš, skolēni nogurst un atdeve mācībām vairs nav pilnvērtīga.
Man nav aktuāls jautājums par atteikšanos no kāda vasaras mēneša: tas var būt gan jūnijs, gan augusts. Jau šobrīd skolotājam pilns atvaļinājuma mēnesis ir vien jūlijs. Jūnijā vēl rit darbs ar skolēniem, kuriem ir mācību gada pagarinājums, notiek valsts pārbaudes darbi. Savukārt augustā skolotāji mācās. Parasti jau augusta sākumā notiek pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas kursi, semināri, augusta vidū atgriežamies darbā.
3. Pirmais darbs būtu atrisināt jautājumu par mācību gada pagarināšanu un mācību slodzes sabalansēšanu, par ko runāju jau iepriekš.
Oskars Tanana-Lejava, Elejas vidusskolas sporta skolotājs:
1. Neesmu vēl daudz domājis par nākamo mācību gadu, domāšu vasarā. Taču kādas cerības jau ir: lai skolā ir daudz bērnu, lai mācīties netraucē nekādas trakas slimības un viss izdodas. Pats svarīgākais – lai visiem ir prieks mācīties!
2. Visi esam pieraduši pie tā, kā ir. Bērni ir priecīgi, ka viņiem ir brīva vasara. Nedomāju, ka brīvlaika saīsināšana būtu kas labs. Mācību gada beigās bērni ir ļoti noguruši un vairs nav spēka darīt tikpat daudz kā mācību gada pirmajā pusē.
Nedomāju, ka būtu labāk, ja būtu vairāk brīvdienu mācību gada vidū. Vasarā bērni atpūšas jēgpilnāk, jo vairāk iet ārā.
3. O, es pat nezinu! Ministram darba noteikti ir ļoti daudz. Vispirms būtu jāizlasa mapīšu mapītes, lai saprastu, kas jādara un kas šobrīd izglītības sistēmā ir vislielākā bēda. Bet, ja nu kāds darbs jāmin, tad būšu solidārs ar kolēģiem un teikšu, ka svarīgākais darbs būtu pacelt algas pedagogiem.
Liene Jankovska, Jūrmalas Aspazijas pamatskolas 3.b klases skolotāja:
1. Gaidu vairāk ar bažām, jo pārslodzes dēļ daļa kolēģu nolēmuši, ka pietiek un jāiet prom no darba. Diez vai vasarā izdosies aizpildīt visas vakances. Starp skolām šobrīd ir liela cīņa par pedagogiem, pat bijis tā, ka it kā pedagogs atrasts, piekritis pie mums strādāt, bet tad saka, ka nē, kaut kur citur piedāvāti lielāki bonusi, tāpēc tomēr nenāks. Tas nozīmē, ka palikušajiem būs vēl lielāka slodze.
Pozitīvais ir tas, ka skolotāji aizvien vairāk ņem vērā “Skola2030” ieteikumus. Stundas kļuvušas radošākas, bērniem saistošākas. Skolotāji vairāk sadarbojas savā starpā.
2. Manuprāt, mācību gadu varētu pagarināt par divām nedēļām jūnijā, ja tiku ieviests vēl kāds papildu brīvlaiks mācību gada vidū. Otrajā semestrī ir pārāk garš posms bez papildu brīvdienām, kad jāmācās no janvāra sākuma līdz pat marta vidum. Tajā posmā varētu ielikt kādu brīvu nedēļu.
3. Vispirms gribētos skolotājiem palielināt atalgojumu. Jo sevišķi, manuprāt, netiek novērtēts klases audzinātāju darbs. Audzinātāja loma ir ļoti liela, jo tieši klases audzinātājs seko, vai nav mācību parādi, cenšas palīdzēt, ja ir kādas problēmas, pamana, ja bērns “krīt ārā” emocionāli vai mācību ziņā. Atalgojums it kā par to ir, taču simbolisks.
Dina Mihaiļičeva, Liepājas 7. vidusskolas matemātikas skolotāja:
1. Ceru, ka, sākot nākamo mācību gadu, būs mācību grāmatas arī padziļinātajam matemātikas kursam. Citādi tagad daudz laika jātērē, meklējot atbilstošus uzdevumus dažādās vecās mācību grāmatās. Ja būtu izstrādāti arī pārbaudes darbu paraugi, tas jau būtu pavisam šiki.
2. Esmu kategoriski pret, jo bērni jau tagad mācību gada beigās ir noguruši, turklāt, tikko iestājas silts laiks, viņi vairs nav spējīgi koncentrēties mācībām. Tāpēc neko nedotu, piemēram, pavasara brīvlaika pagarināšana – pat tad, ja būs ilgāk atpūtušies, vasarā mācīties nespēs. Kad ir auksts, viņi mācības uztver daudz nopietnāk.
3. Gādātu, lai visiem skolēniem ir mācību grāmatas visos mācību priekšmetos. Vēl ļoti svarīgi būtu sabalansēt skolotāju slodzi un par padziļināto kursu, kas iekļauti jaunajā izglītības saturā, mācīšanu maksāt vairāk. Jo tā faktiski ir viela, ko agrāk mācīja augstskolā! Man pašai šīs zināšanas jāatsvaidzina, vasarā tam veltīšu laiku.
Valentīna Ondzule, Aglonas vidusskolas medijpratības skolotāja un bibliotekāre:
1. Ļoti ceru, ka nākamajā mācību gadā pandēmija neatgriezīsies un atkal nesāks ietekmēt mācību procesu. Ceru, ka varēsim organizēt gan pārgājienus, gan koncertus. Tāpat ļoti ceru, ka būs lielāka skaidrība ar kompetenču izglītības ieviešanu, jo šobrīd man šķiet, ka tur kaut kas nav īsti pārdomāts. No nākamā gada saskaņā ar jauno izglītības saturu jau būs jāmācās visai skolai. Taču jaunajam saturam atbilstošas mācību grāmatas nav ne visām klasēm, ne arī visiem mācību priekšmetiem. Skolā izmantojam arī digitālos mācību līdzekļus, taču tie tāpat maksā naudu. 2. Īsti neatbalstu ideju par mācību gada pagarināšanu, jo man šķiet, ka mācību gadu var sadalīt tā, ka visa programma pilnībā tiek apgūta jau esošajā mācību gadā. Nedomāju, ka mūsu skolēni iemācās mazāk nekā citu valstu bērni. Tomēr, ja mācību gads tiktu pagarināts, tad lai tas ir jūnijs, jo tad skolas mācību process organiski turpinātos. Arī tagad jūnijā vēl ir eksāmeni, vēl nāk skolēni, kam jāuzlabo sekmes. Savukārt augustā mācīties nevajadzētu, jo 1. septembris ir svinīgs, zīmīgs datums.
3. Interesants jautājums, jo nekad par to neesmu aizdomājusies. Svarīgākais darbs, pie kura būtu jāķeras vispirms, būtu adekvātas darba slodzes skolotājiem nodrošināšana. Redzu, ka kolēģi, beidzot mācību gadu, ir ļoti pārstrādājušies: viņiem gan jāvada mācību stundas, gan tām jāgatavojas, gan jāsadarbojas ar vecākiem. Tieši šīs pārslodzes dēļ darbā nenoturas jaunie skolotāji. Slodzei jābūt tādai, lai skolotājs mierīgi varētu darīt savu darbu, nevis visu laiku būtu stresā.
“Sirdsskolotāja” titulam tika pieteikti arī:
* Alise Gau, Rīgas Franču licejs
* Diāna Ozoliņa, Jelgavas 4. vidusskola
* Liene Roziņa, Imantas vidusskola
* Līga Mālniece, Varakļānu vidusskola
* Aleksandra Fjodorova, Rīgas Centra humanitārā vidusskola
* Vivita Zeiberte, Rīgas 84. vidusskola
* Ineta Kušnere, Ziepniekkalna vidusskola
* Žanna Baiža, Carnikavas pamatskola
* Kristīne Braķe, Baldones pirmsskolas izglītības iestāde ”Vāverīte”
* Renāte Uršte, Rīgas 6. sākumskola
* Daiga Meinerte, Palsmanes pamatskola
* Indra Kondrāte, Rīgas Juglas vidusskola
* Anete Lasmane, Ogres sākumskola
* Rita Šukele, Daugavpils 22. pirmsskolas izglītības iestāde
* Gundega Ozola, Mārupes Valsts ģimnāzija
* Vanda Žulina, Ludzas pilsētas vidusskola
* Regīna Polāne, Valles pamatskola
* Ineta Dāboliņa, Rīgas Hanzas vidusskola
* Rudīte Smirnova, Sējas pamatskola
* Vija Kursīte, Daugavpils Saskaņas pamatskola
* Vita Martinova, Maltas vidusskola
* Dzintra Toporkova, Ciblas vidusskola
* Inta Terentjeva, Ludzas Mākslas skola
* Jeļena Grickeviča, Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Stārķis”
* Edīte Otrupe, Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Stārķis”
* Linda Liepniece, Jelgavas 4. vidusskola
* Ina Caune, Daugavpils Saskaņas pamatskola
* Ligita Meždreija, Skrundas vidusskola
* Inese Pickaine, Skrundas vidusskola
* Laila Andžāne, Aizkraukles novada vidusskola
* Gundega Ventiņa, Rīgas Imantas vidusskola
* Juta Antone-Madalāne, Ogres sākumskola
* Iluta Bauze, Rīgas Kultūru vidusskola
* Vivita Plataiskalna, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola
* Una Gura, Daugavpils Saskaņas pamatskola un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola
* Gunita Upeniece, Mežciema pamatskola
* Iveta Krūmiņa, Jelgavas 4. sākumskola
* Dzintra Medne, Pļavniekkalna sākumskola
* Laura Janševska, Mežinieku pamatskola
* Agnese Kārkle, Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestāde
* Aiva Klaipa, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola
* Reģīna Skane, Daugavpils pilsētas 18. pirmsskolas izglītības iestāde
* Vineta Inberga, Siguldas pilsētas vidusskola
* Inna Kokmane, Krustpils pamatskola
* Anita Runče, Viļānu vidusskola
* Iveta Goldberga, Kuldīgas Mākslas skola
* Ruta Kirilova, Madonas novada pirmsskolas izglītības iestāde
* Sarmīte Ščucka, Rīgas 93. vidusskola
* Inese Eglīte, Sējas mūzikas un mākslas skola
* Anna Rancāne, Rēzeknes sākumskola
* Daina Vanaga, Viesītes vidusskola
* Natālija Daņilova, Dobeles 1. vidusskola
* Natālija Fomina, Rīgas 71. vidusskola
* Krista Dēvita, Kuldīgas Centra vidusskola
* Sarmīte Isoda, Ilūkstes Raiņa vidusskola
* Kristīne Naudiša, Rīgas 93. vidusskola
* Argita Kučāne, Brīvdabas skola
* Dace Ekša, Jelgavas Valdekas pamatskola attīstības centrs
* Sanita Anspoka, Bauskas Valsts ģimnāzija
* Evija Dinsberga, Jelgavas Centra pamatskola
* Ārija Žuga, Balvu sākumskola
* Everita Kagaine, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
* Ilze Ruduka, Rīgas 64. vidusskola
* Modrīte Stepāne, Stāķu pirmsskola
* Jekaterina Sapune, Daugavpils 18. pirmsskolas izglītības iestāde
* Marija Šūpulniece, Rožupes pamatskola
* Aija Valgelina, Talsu Kristīgā vidusskola
* Olga Kaminska, Daugavpils Tehnoloģiju licejs
* Sana Gūtšmite, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola
* Sarmīte Berga, Rīgas 45. vidusskola
* Iveta Stalberga, Rīgas Valda Zālīša pamatskola
* Ieva Kūle-Zīle, 85. vidusskola
* Māra Liepiņa, Valmieras Viestura vidusskola
* Ineta Lancmane, Valmieras Viestura vidusskola
* Ginta Šenfelde, Mārupes novada Salas sākumskola
* Inga Dunke, Rīgas 84. vidusskola
* Ģirts Zaķis, Ventspils 6. vidusskola
* Mārīte Petrovska, Birzgales pamatskola
* Sanita Irkle, Ventspils 6. vidusskola
* Sarmīte Pavelsone, Ventspils 6. vidusskola
* Linda Ivanova, Ikšķiles vidusskola
* Ieva Kalniņa, Inčukalna pamatskola
* Dina Sopule-Ķieģele, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola
* Īrisa Kazibajeva, Jelgavas 4. vidusskola
* Ilga Otto-Zagorska, Saldus novada Druvas vidusskola
* Līna Bužoka, Ikšķiles vidusskola
* Olga Ņesterova, Ķekavas novada pirmsskolas izglītības iestāde „Avotiņš”
* Indra Raudiņa, Rīgas Kristīgās pamatskola
* Baiba Koemeca, Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskola
* Kadrija Beirote, Rīgas 6. vidusskolas sākumskola
* Diāna Kokarēviča, Smiltenes vidusskola
* Vita Segliņa, Vidrižu pirmsskolas izglītības iestāde
* Renāte Petrovska, Jelgavas 4. vidusskola
* Iluta Dalbiņa, Rīgas 64. vidusskola
* Ligita Žukovska, Kārsavas vidusskola
* Svetlana Biete, Jelgavas Centra pamatskola
* Aija Ozoliņa, Antūžu pamatskola
* Inta Kušnere, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola
* Linda Mārtiņsone, Cēsu Jaunā skola
* Ingrīda Daugoviča, Rēzeknes 5. vidusskola
* Inese Barone, Ikšķiles vidusskola
* Agris Lelis, futbola klubs “SuperNova”
* Anita Vallenčuka, Bauskas Valsts ģimnāzija
* Maija Muižarāja, Skrundas vidusskola
* Valentīna Šuleiko, Jelgavas pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa”
