Vairāk nekā puse uzņēmēju uzskata, ka valdība traucē viņu darbam. Kas vēl atklāts jaunajā Biznesa indeksā? 0
Vērtējot valdības darbības ietekmi uz uzņēmējdarbību, 56,7% uzņēmēju norādījuši, ka tā traucē, savukārt 7,3% – ka veicina, liecina biznesa augstskolas “Turība” izstrādātais “Turības Biznesa indekss”.
Pētījumā, kurš tika prezentēts šodien vērtēta uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju attieksme pret dažādiem uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem.
Analizējot visus faktorus, aprēķināts arī kopējais biznesa indekss, kas šogad ir negatīvs, proti, –17,4.
Vērtējot administratīvo slogu, 74,7% uzņēmēju norādījuši, ka tas ir par lielu, savukārt, 22,4% atbildējuši, ka tas ir pieņemams, 3% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Izteikti negatīvi vērtēta arī ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte, nemainība un prognozējamība – 73,6% uzņēmēju norādījuši, ka tā ir slikta, 19,3% – laba, bet 7,1% – grūti pateikt.
Uzņēmēji ļoti augstu ir novērtējuši tādu faktoru kā sakari un internets – 43,4% uzņēmēji to novērtējuši kā ļoti labu, 53,3% kā labu, un tikai 2,9% kā sliktu, tāpēc šeit aprēķinātais indekss ir visaugstākais no visiem uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajiem faktoriem (68,3).
Pozitīvi tiek vērtēti arī uzņēmumam nepieciešamie zinātniski tehniskie resursi (16,4).
Papildus indeksā iekļautajiem jautājumiem, uzņēmējiem tika lūgts sniegt savu vērtējumu par to, kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide Latvijā.
Kā drīzāk sliktu šogad to vērtēja 39,2% uzņēmēju (2018. gadā – 48,3%), kā ļoti sliktu – 8,7% (2018. gadā – 12,8%), bet kā drīzāk labu – 43,5% (2018. gadā – 33,6%).
Uzņēmējdarbības vides aprēķinātais indekss šogad ir -6, kas ir daudz labāks, nekā pērn, kad indekss bija -19,4.
Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe norāda, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir ievērojami uzlabojies uzņēmēju vērtējums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
“Taču negribētos, lai tas ļautu ieslīgt optimismā, jo virkne citu rādītāju, piemēram, valdības darbības, administratīvā sloga un likumdošanas stabilitātes vērtējums liecina, ka nevar būt ne runas par valdības atbalstu uzņēmējiem, tieši pretēji – tās darbība, lai arī labu mērķu vadība, būtiski traucē normālai biznesa vides attīstībai.”
“Ar vienu internetu diemžēl nav pietiekami, lai tuvākajos gados mēs varētu sagaidīt pozitīvu indeksa rezultātu,” uzsver Z. Driņķe.
Pētījums veikts no 2018. gada decembra sākuma līdz 2019. gada janvāra beigām, un tajā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji.
“Turības Biznesa indekss” tika prezentēts arī 2018. gadā.
Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to.
Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100.
