Vairāk nekā puse Krievijas pilsoņu latviešu valodas pārbaudi ar pirmo reizi nav nokārtojuši 176
Ziņa papildināta plkst.13.20.
Vairums jeb 61% Krievijas pilsoņu, kuri bija reģistrējušies latviešu valodas pārbaudei, to ar pirmo reizi nav nokārtojuši, preses konferencē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.
Valodas pārbaudi bija iespējams kārtot no 11.aprīļa līdz 29.augustam. Pārbaudes tika īstenotas divos posmos – sākotnēji tika noteikts, ka Krievijas pilsoņiem pārbaudēm jāreģistrējas no 1.februāra līdz 24.martam, tomēr vēlāk termiņš tika pagarināts līdz 30.jūnijam. Šāds pārbaudes kārtošanas periods noteikts, lai nenokārtotas pārbaudes gadījumā Krievijas pilsoņiem dotu iespēju augustā reģistrēties atkārtotai pārbaudei un vēlreiz to kārtot, iekļaujoties Imigrācijas likumā noteiktajos termiņos.
Voroņenko skaidroja, ka uz valsts valodas pārbaudi bija reģistrējušies vairāk Krievijas pilsoņu nekā faktiski ieradās. Kopumā valsts valodas pārbaudei reģistrējās 13 147 Krievijas pilsoņi. No tiem 8462 reģistrējās pirmajam pārbaudes posmam, bet 4685 – otrajam posmam.
Savukārt uz valsts valodas pārbaudi ieradās kopumā 11 301 Krievijas pilsoņi. No tiem 7383 ieradās uz pirmo posmu, bet 3918 – otro posmu. Šobrīd atkārtotai pārbaudei pieteikusies 6501 persona.
Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas ar 2023.gada septembri ir zaudējušas spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
VISC vadītāja vērsa uzmanību, ka vērtējumu tendences pa pārbaudījuma daļām saglabājušās nemainīgas. Labākos rezultātus kārtotāji uzrādījuši lasīšanas un klausīšanās daļā, kas jākārto digitālā formātā – to sniegums novērtēts attiecīgi 73% un 71%. Savukārt lielākās grūtības sagādājusi rakstīšanas daļa, kur kārtotāji ieguvuši vidēji 56%.
Lielākie izaicinājumi, īpaši pēdējai kārtotāju grupai, Voroņenko skatījumā, saistīti ar novēloti uzsāktu valodas apguves procesu, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka gaidīti izņēmuma nosacījumi attiecībā uz Krievijas pilsoņiem.
Šobrīd atkārtotai pārbaudei pieteikusies 6501 persona. VISC vadītāja pieļauj, ka tie, kas valodas pārbaudi nav nokārtojuši pirmajā un otrajā posmā, to grasās darīt rudens mēnešos. Provizoriski valodas pārbaudes varētu noslēgties novembra sākumā.
Turpretim uz valsts valodas pārbaudi nav ieradušies 14% jeb 1846 iedzīvotāji no tiem, kuri tai bija reģistrējušies. Daļa no viņiem ir sniegusi informāciju par attaisnojošiem iemesliem – ģimenes ārsta izziņu kopā ar izrakstu no stacionāra vai darba devēja izziņu, kas apliecina, ka persona nav varējusi ierasties uz pārbaudi, jo atradusies ārpus valsts darba dēļ.
Tiem, kuri nav snieguši informāciju par attaisnojošiem iemesliem, ir iespēja kārtot valodas pārbaudi regulārajā kārtībā. Vienlaikus viņiem ir jārēķinās ar to, ka valodas pārbaudi viņi varēs kārtot pēc diviem līdz trim mēnešiem, atgādināja Voroņenko.
Pārbaudes darbu vērtēšana aizņem septiņas darba dienas. Savukārt apelāciju izskatīšana varētu noslēgties septembra beigās. Līdz šim tās tikušas iesniegtas galvenokārt par rakstīšanas daļu. VISC vadītāja atzīmēja, ka komunikācija par iesniegtajām apelācijām atsevišķos gadījumos bijusi apgrūtināta – personas dati nav atbilduši VISC reģistrā esošajiem, tāpēc kavējusies lēmuma sniegšana.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja.
Tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, PMLP sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā. Ja pieteikums PMLP netika saņemts līdz 2023.gada 1.septembrim, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 2023.gada 2.septembra, un Latvijas teritorija jāatstāj līdz 2023.gada 2.decembrim.
Kā informēja IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas bija noteikts līdz 1.septembrim, ticis secināts, ka daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamajā zināšanu līmenī.
No personām, kas valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja aprīlī un maijā, pārbaudi nenokārtoja ap 49% pretendentu, bet jūlijā un augustā – pat ap 80% pretendentu.
Valsts valodas pārbaudes izņēmumi paredz, ka pārbaudi nav jākārto personai, kura ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, kura apguvusi akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei. Pārbaudi arī nekārto personas, kas nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras ir sasniegušas 75 gadu vecumu.
No valsts valodas pārbaudes var tikt atbrīvoti tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta Ministru kabineta noteikumos “Par valsts valodas zināšanas apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”.
