Foto – Atis Jansons

“Latvijas valsts ceļu” interneta lapā publicēts jaunākais ātruma novērojumu apkopojums (http://www.lvceli.lv/lv/Files/PageFiles/610/Atrums_21sept_4okt.pdf). Iesaku papētīt, secinājumi noteikti noderēs, savas kustības režīmu regulējot. Kam laika maz – piedāvāju īsu kopsavilkumu.


Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Pirmkārt – dati ir ļoti līdzīgi pirms trim gadiem fiksētajiem. Pavisam nedaudz palielinājies to automobiļu īpatsvars, kas brauc virs limita “90”. Tātad mūsu ieradumi ir stabili, dziļi iesakņojušies un nav būtiski mainījušies no lielajām runām un mazajiem darbiem fotoradaru jomā.

Pavirši ieskatoties tabulā, šķiet, ka nedaudz vairāk kā puse kustības dalībnieku akceptē limitu. Taču aptuveni trešdaļu no Latvijas transporta plūsmas veido kravas transports, kas praktiski viss iekļaujas pirmajās divās ātruma ailēs. Tātad no divu uzskaitīto nedēļu lojālajiem vien aptuveni 250 000 ir vieglo auto vadītāji. Un tie ir tikai 17% no kopskaita. 52% “vieglo” iekārtojušies robežās 90 – 100. Ceturtdaļa nākamajā ailē. Deviņi procenti par brīvību gatavi maksāt vairāk nekā piecus latus un brauc virs 110. Tādu divās nedēļās ir bijis 121 734.

TV24

TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā

Sākusies kampaņa “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Veselam

Pētnieki atklājuši, kādu risku veselībai nodara ēšana pēc pieciem vakarā

Mūsu ceļu policija spēj fiksēt vien dažus simtus pārkāpumu dienā. Lielāko daļu no tiem Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Uz ārpilsētas ceļiem soda neizbēgamības nav un trūcīga finansējuma apstākļos tuvākajā laikā nebūs. Darbojas “pašpārvalde”.

Referendums, kurā 85 procenti (šo robežu kā reāla limita kritēriju lieto ASV kustības drošības pētnieki) balsotāju sev par piemērotāko ir atzinuši ātrumu līdz (aptuveni) 105 km/h. Tas ir vidējais rādītājs. Lēnāk braucam Rīgas tuvumā, kur plūsma blīvāka. Tālākās, tukšākās vietās – vēl ātrāk.

Ko darīt kustības dalībniekam? Drošākā iespēja, šķiet, ir pielāgoties, jo briesmām uz ceļa vairāk pakļauti gan tie, kas no vidējā atkāpjas uz augšu, gan tie, kuri turas pie vairākuma neatzītā limita, piedevām atstājot dažu km/h rezervi.

Ko darīt ātruma kontrolētājiem? Pareizi, protams, būtu visus spēkus koncentrēt uz ātrākajiem, nevis uz miljonu formālu pārkāpumu. Atzīt beidzot reālo situāciju. Pati kontroles sistēma taču to radījusi – sods par +20 km/h ir niecīgs jau daudzus gadus. Un pat tas netiek piemērots. Automobiļi kļuvuši labāki, to vadītāji kopumā arī. Smagu avāriju skaits samazinās arī bez represīvām metodēm. Tās būtu vajadzīgas gadījumos, kad atkāpes no vidējā ir lielas (4000 mēnesī LVC uzskaitītajos 64 punktos vien brauc virs 150!), kad “vidējo” kāds mēģina realizēt nepiemērotos apstākļos un ar sliktu tehniku.

Kur tie digitālie protektora dziļuma mērītāji, piemēram, palika? Kaut kā nav manīti darbībā…

“Latvijas valsts ceļu” reģistrētais ātrums A grupas ceļos, 2012. gada rudens