Vairāk nekā divas trešdaļas pirmdien atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti vienā pilsētā 5
Ziņa pulksten 19.34 papildināta.
Kopumā 52 no 75 pagājušajā diennaktī atklātajiem saslimšanas ar Covid-19 gadījumiem reģistrēti galvaspilsētā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz ar to Rīgā patlaban ir 576 aktīvi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Tikmēr Daugavpilī pagājušajā diennaktī reģistrēti seši inficēšanās gadījumi, kopējam aktīvo saslimšanas gadījumu skaitam sasniedzot 233. Divi inficētie atklāti Krāslavas novadā, kur inficēšanās apstiprināta kopumā 56 iedzīvotājiem.
Tāpat trīs jauni inficēšanās gadījumi reģistrēti Olaines novadā, tādējādi kopējam aktīvo inficēšanās gadījumu skaitam šajā pašvaldībā sasniedzot 47 iedzīvotājus.
Pagājušajā diennaktī atklāts arī viens Covid-19 inficētais Jūrmalā, kur kopumā aktīvo inficēšanās gadījumu skaits sasniedzis 28 iedzīvotājus.
Pa diviem Covid-19 gadījumiem reģistrēts arī Jelgavā un Rojas novadā, kā arī pa vienam gadījumam atklāts Saldus un Stopiņu novadā.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāti kopumā 75 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina SPKC apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4433 Covid-19 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir sarucis līdz 1,69%. Vēl vakar, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Kariņš: Turpmākās divas nedēļas Covid-19 ierobežošanā būs kritiski svarīga sabiedrības iesaiste
Turpmākās divas nedēļas Covid-19 ierobežošanā būs kritiski svarīga sabiedrības iesaiste, valdības sēdes laikā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc valdības sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem stāstīja, ka otrdien no rīta sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīta atbildīgo iestāžu sniegtā informācija par situāciju ar Covid-19 izplatību, konstatējot, ka “ziņas nav iepriecinošas”.
Tāpēc valdība atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumus par papildus drošības pasākumu ieviešanu. “Tās nav lielas, ierobežojošas prasības, bet gan prasības, ko varam ieviest, lai pārrautu Covid-19 izplatības ķēdi,” uzsvēra Kariņš.
Tāpat premjers atgādināja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanā joprojām paliek spēkā higiēnas un distancēšanās prasību ievērošana.
Otrdien piedāvājot ministriem lemt par papildus drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanā, tostarp attiecībā uz kolektīviem sporta treniņiem, sejas masku plašāku lietošanu un mācību procesa organizēšanu, Viņķele atzina, ka līdzšinējā valdības rīcība Covid-19 ierobežošanā bija reaktīva. Kā piemēru ministre minēja pieņemto reaktīvo pasākumu kopumu, nosakot striktākus lokalizētus ierobežojumus vietās, kur atklāts vīrusa uzliesmojums.
Tomēr otrdien valdībai tika piedāvāts lemt par proaktīviem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Pēc Viņķeles teiktā, patlaban Covid-19 izplatās jaunu un aktīvu cilvēku vidū, kā arī pedagogu vidū mācību iestādēs. Tāpēc valdībai tika piedāvāts lemt par pasākumiem, kas proaktīvi varētu ierobežot vīrusa izplatību šajās riska grupās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka patlaban Latvijā “ceļas Covid-19 vilnis”, tāpēc valdībai ir jārīkojas, lai šo vilni “nosistu lejā”, samazinot gan inficēto skaitu, gan to cilvēku skaitu, kuri ar Covid-19 nonāk slimnīcā. “Viļņa nosišanā ir svarīga sabiedrības līdzdalība,” uzsvēra premjers.
Tāpat premjers atzina, ka nākamās divas nedēļas būs kritiski svarīgas Covid-19 apkarošanā un šeit liela nozīme būs tam, kā sabiedrība ievēros valstī noteiktos ierobežojumus un ieteikumus. “Vai nu mēs salauzīsim Covid-19 transmisijas ķēdes vai Covid-19 salauzīs mūs,” sacīja Kariņš, paužot cerību, ka Covid-19 apkarošanā Latvijā nebūs jānonāk pie drastiskāku paņēmienu ieviešanas.
