Vairāk nekā 40 valstis pieprasa starptautisku tribunālu Krievijas tiesāšanai par noziegumiem Ukrainā 122
Starptautiskā konferencē Nīderlandē otrdien vairāk nekā 40 valstis aicinājušas izveidot īpašu tribunālu, lai sauktu Krieviju pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem.
Konferencē “Restoring Justice for Ukraine” tika apspriests Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska desmit punktu miera formulas septītais punkts, kas paredz “atjaunot taisnīgumu”. Nīderlande, kur bāzējas Starptautiskā krimināltiesa (SKT), piekrita uzņemties vadību šī punkta realizēšanā.
“Mēs esam gatavi spert visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības. Ja nepieciešams, starptautiskā līmenī. (..) Visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka agresijas noziegums tiek izskatīts īpašā tribunālā un Krievija samaksā par nodarīto kaitējumu,” paziņoja Nīderlandes ārlietu ministre Hanke Bruina Slote.
Konferencē tika publicēta deklarācija, ko parakstīja 44 valstis un kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā un pausts atbalsts īpaša tribunāla izveidei, lai izmeklētu Krievijas noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem.
Deklarācijā arī prasīts, lai Krievija izmaksā kompensācijas par ukraiņiem nodarīto kaitējumu, un rosināts izpētīt iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas iespēju šim mērķim.
Nīderlande piedāvājās uzņemt gan tribunālu, gan kompensācijas mehānismu, liecina deklarācija.
Nīderlandes ārlietu ministre paziņoja, ka kompensācijas mehānisms, kas oficiāli tiek dēvēts par Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistru, ļauj ukraiņiem iesniegt prasības par zaudējumiem, kas nodarīti viņu īpašumam Krievijas iebrukuma rezultātā. Viņa sacīja, ka reģistrs jau darbojas un jau ir apstrādājis vairāk nekā 100 prasību.
Konferenci vadīja Bruina Slota kopā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, Nīderlandes tieslietu ministri Dilanu Jesilgozu un Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāru Didjē Rendēru.
Ukrainas amatpersonas ir dokumentējušas tūkstošiem kara noziegumu, ko pastrādājis Krievijas karaspēks, tai skaitā apzinātus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, uzbrukumus kultūras objektiem un medicīnas iestādēm, spīdzināšanu un deportācijas.
Ģenerālprokuratūra 18.martā ziņoja, ka Ukraina ir apkopojusi pirmstiesas informāciju par vairāk nekā 128 000 kara noziegumos cietušajiem.
