Vairāk nekā 374 miljoni eiro! Būtiski auguši valsts izdevumi par darbspējīgo iedzīvotāju slimības lapām 0
Aizvadīto piecu gadu laikā būtiski auguši valsts izdevumi par darbspējīgo iedzīvotāju slimības lapām. Pērn par B darba nespējas lapām, jeb tām, kas tiek apmaksātas no desmitās slimības dienas, iztērēti vairāk nekā 374 miljoni eiro. Izdevumi palielinājušies ne tikai tāpēc, ka aizvadīto gadu laikā augušas algas un līdz ar to iemaksu apmērs, pieaug arī apmaksāto saslimšanas dienu skaits, vēsta LSM.LV.
Eksperti norāda, ka tendences ir biedējošas. Ilgstoša slimošana skar arvien jaunākus darba ņēmējus.
Runa ir par darba nespēju, kas ilgst ilgāk par 9 dienām, kā arī saslimušu mazu bērnu kopšana.
Piecu gadu laikā valsts izmaksas par darbspējīgu iedzīvotāju slimošanu ir augušas par 131,5 miljoniem eiro. Šo piecu gadu laikā ir bijusi Covid-19 pandēmija, ir augušas arī algas un līdz ar to arī izmaksāto slimības pabalstu summas.
Tāpat valsts, sākot no 2022. gada, uzņēmās apmaksāt slimības lapu no 10. dienas, lai gan iepriekš apmaksāja no 11. slimības dienas.
Taču visi minētie faktori nesniedz skaidru atbildi, kāpēc arī pēc pandēmijas pieaug slimības pabalstu kopskaits.
Salīdzinot gadu pirms pandēmijas, kad pabalstu gadījumu skaits gadā bija 345 000, 2024. gadā to bija par gandrīz 84 000 vairāk. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā norāda, ka arī apmaksāto saslimšanas dienu skaits gada laikā ir pieaudzis par 1,5%. To, ka slimošana kļūst ilgāka, novēro arī ģimenes ārsti.
“Mēs novērojam to, ka B lapu skaits un B lapu ilgums ir pieaugošs. Pirmkārt, slimības lapu ilgums un slimības lapu skaits ir indikators tam, kā izvērtēt vispār mūsu sabiedrības veselības stāvokli, mūsu sabiedrības sociālekonomisko situāciju,” norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības direktors Ivars Vanadziņš norāda, ka tendences ir bīstamas un biedējošas. Faktoru kopums apjomīgs, taču dažas saslimšanas, kas prasa ilgāku laiku izkristalizējas biežāk.
Tās ir balsta un kustību aparāta saslimšanas, daļa hronisku saslimšanu, piemēram, vēzis, kā arī psihoemocionālās saslimšanas – tajā skaitā depresija un izdegšana.
“Tas, ko mēs redzam darba vidē, ka ļoti strauji pieaug tā saucamās psihiskās veselības slimību skaits. Tur šī problēma ir, ka, tā ļoti vienkāršoti runājot, lauztu kāju mēs 8 nedēļās izārstējam, pavingrojam un dodamies dzīvē tālāk. Savukārt, ja tās ir tādas psihiskās veselības problēmas, tur tā ārstēšana var būt arī gadu, divus un trīs gara un arī ne obligāti ar pozitīvu rezultātu,” teic Vanadziņš.
