Vairāk naudas zemes pirkumiem. Jaunā kārtība paredz arī ierobežojumus aizdevumu saņemšanai 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei palielināsies maksimāli piešķiramā aizdevuma kopsumma vienam aizņēmējam, tā nolēmusi valdība pēc Zemkopības ministrijas priekšlikuma.
Līdz šim viens aizņēmējs vai viens uzņēmums varēja saņemt aizdevumu līdz 430 000 eiro kopsummā. Bet turpmāk varēs līdz 1 000 000 eiro kopsummā.
Ministru kabineta noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai laboti vairākās vietās. Turpmāk aizdevumu piešķirs tādas zemes iegādei, kurā nekoptā, aizaugusī platība vai ar lauksaimniecību nesaistītu ēku un būvju kopplatība nepārsniedz 30% (līdz šim 20%).
Jaunā kārtība paredz arī jaunus ierobežojumus aizdevumu saņemšanai. Turpmāk aizdevumus nepiešķirs aizņēmēja radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātā, vai ar aizņēmēju svainībā esošām personām līdz otrajai pakāpei, izņemot gadījumu, ja no pieminētajām personām tiek izpirkta mantojuma daļa.
Līdz šim šie aizliegumi skāra tikai savstarpēji saistītās fiziskās personas. Bet turpmāk aizdevumu zemes iegādei nepiešķirs arī savstarpēji saistītām juridiskām personām.
Tā cer novērst spekulācijas ar zemi, kurās savstarpēji saistītas firmas izmanto aizdevumus izdevīgai naudas iegūšanai, nevis lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.
Jaunā kārtība papildināta ar noteikumu, ka aizņēmējs līdz pilnīgai līguma saistību izpildei nedrīkst iznomāt īpašumā esošo un par šo atbalstu iegādāto zemi, izņemot gadījumu, ja viņš nodibina zemnieku saimniecību vai kapitālsabiedrību, kurā viņam pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla.
Kā skaidro Zemkopības ministrijā, bieži ar Attīstības finanšu institūcijas “Altum” aizdevumu līgumu noslēdz pašnodarbinātais, kurš pēc aizdevuma saņemšanas izveido sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai zemnieku saimniecību, kas pēc tam nomā zemi no aizņēmuma saņēmēja. Iznākumā ar lauksaimniecības produktu ražošanu nodarbojas SIA vai zemnieku saimniecība, nevis aizņēmējs. Tādējādi netiek ievērots noteikums, ka aizņēmējs nedrīkst iznomāt viņa īpašumā esošo zemi.
Nepieciešamību paaugstināt aizdevuma kopsummu Zemkopības ministrijā izskaidro ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu strauju kāpumu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2013. gadā vidējā pirkumu cena bija 1998 eiro, bet 2018. gadā – 3188 eiro par hektāru. CSP dati liecina, ka 2018. gadā Zemgalē tā jau bija 4668 eiro par hektāru, bet, pēc “Altum” ziņām, 2019. gadā Zemgalē iegādes cena sasniedza pat 13 000 eiro par hektāru. Tā kā Latvijai nav tiesību ierobežot zemes pārdošanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ar aizdevuma kopsummas palielinājumu varēšot veicināt arī zemes saglabāšanu Latvijas iedzīvotāju īpašumā.
Zemes fonds darbībā
No 2012. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. septembrim lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei izsniegti 2025 aizdevumi 98 744 726 eiro apmērā, ļaujot zemniekiem iegādāties vairāk nekā 43 000 hektārus zemes.
No 2017. līdz 2019. gadam ik gadu izsniegti aptuveni 300 aizdevumu par aptuveni 14 miljoniem eiro. Par to ik gadu zemnieki iegādājušies aptuveni 5000 hektāru.
2019. gadā Latvijā lauksaimniecībā izmantojamo zemi iegādājās 297 zemnieki.
DATI: AFI “Altum”
