Vairāk naudas vēža ārstēšanai 1
“Kopš diagnozes noteikšanas līdz atbildei, vai pacients varēs saņemt valsts apmaksātus medikamentus, paiet trīs vai pat vairāk mēnešu. Ja slimība ir akūtā formā, šis laiks var būt liktenīgs. Joprojām pastāv kvotas zālēm vai izmeklējumiem, tādēļ tiem, kas saslimst gada beigās, nereti jāgaida līdz nākamajam gadam. Nav pieejama arī rehabilitācija, kas palīdzētu pārvarēt slimības psiholoģiskās un sociālās sekas,” dažas no onkoloģisko pacientu problēmām min Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības pārstāve Lāsma Trofimova. Lai mainītu šo situāciju, 28. oktobrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākumiem, kuri līdz 2020. gadam ļaus piesaistīt nozarei ievērojamus ES fondu līdzekļus.
Onkoloģijas vājie punkti
Pēc Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstība Latvijā ar onkoloģiskām slimībām pieaugusi par 39% – no 53,2 tūkstošiem pacientu 2003. gadā līdz 74,6 tūkstošiem pērn. Tas ir kopējais pacientu skaits, un tā pieaugums nebūt nav slikts rādītājs, jo onkoloģiskie slimnieki paliek uzskaitē līdz pat mūža beigām. Tātad ļoti daudzi ir veiksmīgi ārstējušies un vēl ilgi dzīvojuši.
Lielākā problēma ir lielais vēlīnās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā arī mirstība. No 11 567 pacientiem, kam pērn diagnosticēja slimību, 36% to atklāja 3. un 4. stadijā, kad ārstēšana ir daudz dārgāka un tās rezultāti – sliktāki. Piemēram, olnīcu vēzis ir visbiežākais mirstības iemesls starp ginekoloģiskajiem audzējiem, ar ko ik gadus saslimst 300, bet mirst ap 200 sieviešu. Pērn gandrīz pusei no 302 pacientēm to atklāja 3. un 4. stadijā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) onkoloģe Dace Baltiņa uzsver, ka vēža pacienta likteni izšķir tas ārsts, pie kura viņš nonāk vispirms, un parasti tas ir ģimenes ārsts. Kopš 2013. gada ģimenes ārsti saņem piemaksu 71,14 eiro apmērā par laikus jeb 1. un 2. stadijā atklātu vēzi. Pērn to saņēma 1152 ģimenes ārsti, kopumā šo slimību atklājot 4883 pacientiem. Taču nereti vēža atklāšanu aizkavē gan ārstu iespējamā nevērība vai nevaļa, gan gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, gan onkologu trūkums reģionos. Latvijā šobrīd strādā 65 onkologi, no tiem 51 valsts, 11 pašvaldības, bet trīs privātajās ārstniecības iestādēs. Lai, piemēram, tiktu pie onkologa Daugavpils reģionālajā slimnīcā, pēc Nacionālā Veselības dienesta datiem, jāgaida 45 – 78 dienas.
Lai arī kopš šā gada jaunākās paaudzes zāles jeb tā sauktā mērķterapija krūts vēža pacientēm pieejama ne tikai pēc, bet arī pirms operācijas, kā arī metastāžu ārstēšanai, tā joprojām netiek apmaksāta pacientiem ar zarnu, ginekoloģiskajiem vai nieru audzējiem. Kā pastāstīja Lāsma Trofimova, kāda jauna sieviete, kurai diagnosticēja ļaundabīgu zarnu audzēju, par saviem līdzekļiem varēja atļauties nopirkt tikai pusi no nepieciešamās dienas devas. Lieki teikt, ka viņa neizdzīvoja.
